superego refleksijas

Svētdienas vakarā pēc basīša mani nejauši ieslēdza. Izlēcu pa logu un .. pa lietus gāzi devos ar kājām mājās. Nu neko! Ja vien jau otro dienu nebūtu +37, iesnas un kakla sāpes, tad i nepukstētu. Pie visa pēc 2 mēnešu slimošanas pirmo reizi fiziskas aktivitātes un sestdien uz strītu jāraujas!!!
Un pat tas nav galvenais!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
GALVENAIS!!!!! Šis vakars bij fantastisks!!!

Zibeņi! Lietus! Un 'jutos laimīga!!!!

esmu aizmirsusi fantastisku pantiņu, ko šovakar zibeņos skatoties sacerēju! :(( Žēl! Tā reti gadās, bet gadās... :( ehh

nespēju visu izstāstīt, kad tik daudz kā iekša...
ne tik sen varēju vervelēt daudz un dikti, bet tagad kā ar nazi
esmu mainījusies? iespējams

P.S. Pa TV "Monstrs", kino noskatījos, bet kopš tās reizes vairāk nespēju, kaut filma laba.. Par smagu.
Šodien sanāca iet gar domi, tur no pride - isti ___ daudz jaunu vīriešu ar smaidu un pacilātību uz lūpām bļāva - Praidam nē! Lietus lija, a šiem nekas. Tik karstas sirdis! Ja vien tā enerģija būtu vērsta vairāk labdarības vai citu sabiedrībai noderīgu darbu virzienā, nevis visu dienu stāvēt laukumā un bļaut pastulbus saukļus, tā cīnoties ar saviem kompleksiem!