superego refleksijas

Es mīlēšu Tevi vienmēr...
Un ilgas skūpstīs man spārnus.
Pat, ja vair nekad nebūsim kopā,
Es Tevi neaizmirsīšu.

Es mīlēšu Tevi vienmēr...
Pat, ja manis šaj pasaulē nebūs
Katrā ziedā un saules starā
Mana mīlestība Tev dziedās..


Atceros un jūtu šīs rindas tik dziļi iegravētas sirdī..
kā zīmogs - nedzēšams - šie vārdi un jūtas, kas neizplēn un neizbalo laikam ejot.
laikam tieši tāpēc es nespēju vairs iemīlēt nevienu citu, jo joprojām..
diemžēl mīlestība nepakļaujas gribai un prātam. :/

«Dont never die.»

Man šovakaru piegrieza! Nē, ne skābekli, bet atcēla randiņu. Tātad vai ir kādi piedāvajumji un kādi cibiņi, kur pulcējās???! Labprāt pievienotos!!! :))
Kaut gan vienmēr tais retajos brīžos, kad varu, nekas nenotiek! :/

Kamais/kamā vēl pievienotos šovakar man un lapsai kaut kur Vecrīgā? ;))
Nu, nu drošāk!

nez vai dont atkal iepēries kašķī būs??! 8)
Neiru jau nekāda kašķvecene, bet neiešu palikt atbildi parādā, ja pret mani izturās necienīgi!!!

kamēr liels vairums tautas čortojās savos auto, es skatījos debesīs un baudīju, baudīju, baudīju kā uz tumši(vēl ne pavisam) zilā fona virpuļoja milzu sniega pārslas - tik lielas, mīkstas, pūkainas :)) to bija miljoniem, virpuļoja, mirdzēja, griezās dejā... es skatījos un skatījos, a kas man - zem lietussarga, debesīs un jutos tik, tik ... mīlēta