superego refleksijas

es negribu dzīvot šaj pasaulē.
tā ir pārāk ļauna!
negribu nevienam neko skaidrot, tāpat nesapratīs.
es laikam izņemot sāpes neko citu nespēju vairs just :(((((((((((((((( veeee
veeee
veeeeeeeeeeeeee
veee

kāpēc tik vājiem cilvēkiem kā man tik samgi pārbaudījumi, ar katru reizi smagāki un smagāki?! Ko nozīmē, ka katram tiek uzlikts tik daudz, cik viņš spēj nest?! Kas teica, ka es nesu?????!!! Ja vēl neesmu pakārusies, tas nenozīmē, ka ar mani viss ir ok, tas, ka spēju otram pasmadīt, lai nenodarītu pāri un nesabojātu omu, nenozīme, ka jūtos labi un viss ir pārgājis!!

es sen vairs īsti nejūtos dzīva! sāpes nenotrulinās un ne brīdi nav kļuvis vieglāk.

kāpēc man jādzīvo????! nu kāpēc, ja es nespēju dabūt, to ko sirds vēlas, ja es nespēju darīt to, ko sirds vēlas, ja es nespēju vairs mīlēt?!!! Formāli ievilkt ķeksīt - jā te es esmu, dzīvoju?!! Nu nav tas man! Nav!

un visi tikai nāk un aiznes
neviena nav kas atnestu
nāk aiznes sauli, aiznes zvaigznes
un varavīksnes gredzenu
(Ā.Elksne)

dzīvot dzīvošanas pēc?! NAFIG!!!

ja nenodara pāri Tev, tad gribi to vai nē, nodari pāri citam.
bet man kā viemēr sāp un vairāk par citiem.

es negribu dzīvot, ja mana dzīve ir tikai sāpes.

kā vergs tuksnesī, kam jānopļauj raža, lai nedabūtu asiņainu pērienu, ražu, kuras tur nav. :((((

un nomirt arī nespēju.
tad terapeitēšu sevi ar smaržīgi eļļīgu vannu, mammas apsveikšanu dzimšansdienā, mājas kārtošanu un dziesmu dziedāšanu.
ehh, nav jau citu variantu!