superego refleksijas

tieši tagad es par Tevi domāju...
tieši tagad man ir brīvs brītiņš..

kaut ko vēl gribas..
kaut ko īstu..
tātad vēl neesmu mirusi

tik daudz nīdusi, dusmojusise uz pasauli un neieredzējusi kā pēdējā mēneša laikā neatceros, kad tā ir bijis???!!! Un vis dēļ tikai kaut kāda sasodīta darba, kam atdod gandrīz visu, pretī saņemot tikai kaut ko!!! ble
esmu pamatīgi iegrābusies un tik nejaukā un stulbā kolektīvā man nekad nav nācies strādāt.Tas man atmiņās uzdzen senos bērnības gadus, kad citi mani apskauda un neieredzēja vienlīdz stipri, būtībā sava akluma un stulbuma dēļ.

Un kā vienmēr vissāpīgāk sāp man!....
ka Tavu m...!!!!!!!!!

Ko mēs viens par otru zinām??!
Ne nieka, ne sū..!
Neredzam to skaisto otrā, pat ja mūs mīl..
neticam, vai vienkārši baidāmies noticēt, ka esam vērti vairak par neko vai sū..!
ak!