superego refleksijas

pati piebļauju savu ēteru!
gandrīz vai dzēsties gribas! :/
Bet tas būtu tā, tā demonstratīvi padevīg akli un pastulbi. Ni, to es negribu. Es gribu asinis, jūru pāri ceļiem un sauli pierē!!! :P
Un pasūtīt visus 100 mājas tālāk, visus paštaisnos, pārgudros egoistus, visus, kas pirmie met to akmeni! B... neurakstīju līdz galam, rupjības nekad nepalīdz, lai cik samgi neskanētu.

vēlu vakarā iegrābos vecās atmiņās un pierakstos.. likās, ka neko, ka viss ok, bet tad izlasīju, ko tādu, kas baigi aizķēra
mīlu viņu joprojām, bāc, kā sāp! :(

pargurusi
vēl jāmācās
rīt lekcijas

:( un mani visi nīst un nieva un kā saka kūmiņš - nemīlz

nu i po! Realitāte nav ciba un tās peripētijas, dzīvē viss ir savādāk un tur man ir daudz vairāk saprotošu draugu..