superego refleksijas

pirmā un vienīgā brīvdiena.
gribu prom uz laukiem, kuru man nekad nav bijis.
vairāk svaiga gaisa un miera..
nedēļa bija ļoti smaga,uz nervu sabrukuma robežas, vēl tagad to atceroties, rokas trīc.
brr..

drīz būs, būs jāgatavojas pārmaiņām vai vienkārši tās jārada!
Jo tā turpināt nevar, veselība ir krasi pasliktinājusies tās lielās un nebeidzamās spriedzes rezultātā, kas ir darbā, ar nenormētō darba laiku un milzīgo atbildību. :(( manam jūtīgajam organismamm tas neder! :((
tā nav padošanās, tas ir realistisks skatījums uz visu.

Sāku čubināties/gatavoties vakara basketbolam.
Varat droši novēlēt, lai man labi krīt un ašas kājas! ;))

Kas ir laime Tev?
Kā ir būt laimīgam?
Vai vārds - "laime" tikai iluzora parādība?