superego refleksijas

domāju, ka tā cibas lapa, kurai pateicoties vispār kādreiz sāku būt te - jāizdzēš no savu lapu saraksta. Nekā mani interesējoša, nekā vairs tuva.. kaut kādreiz savu dienu sāku ar to..
laiks iet.. un Tu tālāk un tālāk..
brūce sadzijusi.. un rētā kaut neredzami dziļa nesmeldz vairs tik ļoti, tikai reizēm kā kaulu lūzumu vietas lietus laikā..

pietiek! es aizvēršu to lapu, kaut reiz teicu, ka mīlēšu Tevi vienmēr.. un jautājums - vai es vais neko nejūtu pret Tevi, lai paliek neatbildēts.. vienmēr.

Ir foršākais sex laikā? Tas! Kad vari tā lēnām, kā taustoties izjust visu, gandrīz katru šūniņu ar mēles galiņu... pieskarties, noglāstīt tā, ka tirpst viss un galvenais galva vairs nespej darboties, reibst... vai arī, kad ar vienu pieskārienu tikai pietiek, lai sajuktu prātā..
tikai ar mīlētu cilvēku, tikai ar to, ko jūti arī garīgi, iespējama vis vis vis dziļākā un reibinoši jutekliskākā tuvība. mmmm..

bez mīlestības tikai kaili instinkti.. tikai. bet arī veselīgāk nekā nekā. \;)

citreiz man liekas brīžos, kad esmu nopietna un ne pārāk skumja, ka man ir vecas labsirdīgas večiņas acis, kas skatās tā uz pasauli mīļi, bet ne infantīli, kas smaida, kaut asaras ieķērušās acu kaktiņos...

cik tuvu! harmonijai..
tik Tuvu gadiem nav būts kā pēdējās 2 nedēļās. Un neprasiet kā?! Pati nezinu, vienkārši vienu dienu pamodos kā pārprogrammēta! :))
ir labi.

Kā kompleksi sabradā cilvēku!!! Kas Tu būtu bez tiem?! TU!
ahh!
Pacelties pāri viduvējībai. Vairākums sit Tevi kā mietu atpakaļ zemē, lai neesi augstāks par viņu debesīm, neaizsedz tās. Bet Tu!? Pazemes alas roc. Prom, prom, prom no garlaicības. Un vienā brīdī Tu vari uzspridzināt to, ko citi par zemi sauc, jo Tev nav ļāvuši augt!
Kompleksi nogalina garu, brīvību, mīlestībau.. lēnām kā ķirmji koksni grauž.

ar labu naksniņu cibulīši! :)) Es jau vēl pasēdētu kā nekā piektdienas izskaņa, bet rīt agri sēnēs jāceļas. :) Šaj pat gadījumā nav svarīgi, cik grozus pielasīšu, bet svaigs gaiss, priežu stumbri gar sāniem un mīkstas sūnas zem kājām. :)