superego refleksijas

Un kur ir pazudis kūmiņš??! Brīvsolī vai?

Es mīlu savu datoru! ;P Viņš ir smuks! :)))
Un jaunais seriāls "Dr.Haus" man arī patīk.
Bet cibu es vispār dievinu, izņemot tās reizes, kad smagi nepanesu/neieredzu. ;)))
Ehhh ... ir labi!
Laikam...













.... atkal esmu visu svēto, kas manī ir pakļāvusi riskam - mīlestībai... Bāc, bet sev joprojām saku, man tas neko nenozīmē, es neko TĀDU nejūtu...! Es taču vairs nespēju, es taču biju salauzta. es taču biju nekāda, es taču biju vienkārši sabradāta zāle!!! Kāda dzeja, kādas jūtas, kādas vērtības, kādas jūtas?????????????????????????????!!!!

Bet vajag tikai nedaudz atslābt no visa dzīves ritma - darba, steigas, pienākumiem, pacelt galvu, paraudzīties apkārt, piedomāt par to, kas tik ļoti pēdējā pusgada laikā patīk un tīri teorētiski liekas ideālākā kandidatūra, un te... bļin nāk prētī pa ielu ar savām kvēlojošām acīm, neatvairāmo parfīma smaržu, intelektu un šarmu! Bāc! Jūku prātā! Atceros vasarā, kad bijām kopā vienā pasākumā, redzu stāv tur aiz autobusa - es, neskatoties virsū tikai uz kājām, uz tām sasodīti mīļajām sandelēm, saku domās - nāc, nāciet kājiņas pie manis, jūs taču jūtiet, kā tieši jūs abas es gaidu.. nāc, nāc pie manis(bez lūdzu un paldies). Uz mirkli aizgriežos, bet kad paceļu galvu - kājiņas ar visu īpašnieku blakus... Ooo.. Suģestija? Varbūt! Mīlestība vēl tikai zemapziņā? Varbūt! Bet tā vēl nav biji līdz šim nekad!!! Varbūt esmu iemācījusies burties??!!! Varbūt!!! Un pat ja tā, es buršos līdz sasniegšu saulē zaigojošo, sniegiem klāto aug/k sto virsotni!!!! Bez māņticības, ar uguni sirdī!!!!!!!!!!!!!! Bāc, man nav sakarīgu vārdu, lai sevi attaisnotu, es varu tikai mīlēt...
paldies, Dievs, es atkal varu!