superego refleksijas

Rasma Garne bija un ir lieliska. Vienmēr esmu brīnījusies, kāpē režisori(ne tikai kino) viņai tik maz interesantu galveno lomu atvēlējuši??!
Viņa ir īpaša/nestandarta aktrise, jā tāpēc neviegli piemeklēt īstās lomas, bet ... tas būtu bijis un ir tā vērts. Ar tik foršu balss tembru vien pietiek, lai nenostumtu viņu otrajā plānā, Rēzija Kalniņa ar savu spiedzošo toni smagi nobāl Rasmas Garnes priekšā.
Es šo filmu nebiju redzējusi vairāk kā 10 gadu, un kaut kāda iekšēja plūsma man šovakar teica - Tev tieši to šovakar vajag.
Tā bija bauda, nevis plika nostaļģija - tik daudz no manā dzīvē pieredzētā, redzētā, pārdzīvotā un PSRS reālisms ne tikai atribūtu, bet arī personāžu, raksturu, izteicienu veidā. Lieliska pakavēšannās atmiņās un pārdomās - tad un tagad.
Tā nu sagadījies, ka esmu augusi bez tēva un ar māmiņu mantojām radinieka - mākslinieka māju. Tas par piemēru, lai nedomājiet, ka es tik iztēlojos. :)
Latviešu kino bija kaut kas salīdzinot ar to kā ir tagad, jeb precīzāk kā nav. Ahh... pietrūkst man to mūsu kinoindustijas talantīgo darboņu! Protams, saprotu, ka kapitālismā nav viegli un bieži iespējams radīt labu kino. Bet tik un tā ceru, ka šī panīkusī nozare tomēt pie mums atdzims, jo kā sacīt - mēs ir maza, pacietīga tautiņa, bet ļooooti talantīga!!!

pirmdienā atgriezīsies visi aktīvie darboņi cibā :) un kaut reizi katru no viņiem es gribētu aizkustināt ar ko patiesu, dzīvu, īstu..
Kāpēc? Nezinu īsti. Varbūt tikai tāpēc, lai atspēkotu sevī domu - ka viņi arī ir īsti, jūtīgi un patiesu vērtību alkstoši cilvēki kā es, kas viņus pievienojusi savā listē.
Tas nav pašmērķis, bet vairāk cerība uz sapratni un altruisku cilvēkmīlestību, kas mūsu agresīvajā sabiedrībā tik izsīkusi.

Lai jums veiksmīga darba nedēļa, mīļie līdzcilvēki! Un es arī turēšos pretī visām zemūdens straumēm. :]