superego refleksijas

Tā ir mana dienasgrāmata..
Kāpēc gribu? Gribas, lai zin, ko es jūtu, ko domāju.
Es tikai nezinu, ko man tas dos. Jo var saprast ne tā un šausmīgi apvainoties, jo raksturs tāds dikti spītīgs un ugunīgs.
Hmm... nezinu īsti Negribas neko muļķīgu sastrādāt, daudz tā jau bijis.
Nodevība, gan nav tas vārds, kas iederētos šajā kontekstā.
Ja godīgi, es meklēju sirdsmieru, man tā trauksme un stress ir apnicis, tā vairs nav dzīve. Es gribu uzticēties līdz galam un viss. Tāpat visu nenokontrolēsi, nenosargāsi, nenoturēsi. Ja Tevi mīl, tad darīs visu, lai Tu justos laimīga, droša un apmierināta ar dzīvi.
Man ir jādzīvo arī sev, ne tikai otram.
Ko vajag to esmu visu izstāstījusi otrai pusei par to, kas man ir svarīgi un pieņemami vai nē šaj dzīvē.
Un vēl es uzskatu, ka nevar mīlēt par daudz, tikai par maz, vai vienkārši nemīlēt, bet tas vairs neattiecas uz mani.
Redzēs.. cilvēki ir tik dažādi!