superego refleksijas

Gandrīz visi 95% atkarīgo no psihotropām vielām, no kuriem lielāka daļa aizies bojā, ir sākuši ar zāles pīpēšanu: vienreiz, otreiz, tad ko citu jau pamēģinājuši.
Pietiek tik reiz pārkāpt to trauslo robežu, kas saucas - narkotikas nedrīkst lietot, tā ir inde "salda" un nogalinoša, tā elles rats sāk griezties!
Un tā vide iesūc sevī nežēlīgi. Tu sāc lietot, Tavi draugi, vairāk un vairāk. Esot ar draugiem, Tu vairs nevari nelietot, jo viņi lieto, sabeidz savu dzīvi, iekrīti depresijā un atkal lieto, lieto, lieto.
Un tad vienā dienā Tev nav ne naudas, ne draugu, ne jumta virs galvas un Tu sāc klaiņot, blandīties pa veikaliem un zagt. Ne jau lai paēstu, bet dabūtu jaunu devu.
Tad Tu kļūsti narkotikas vergs, kas skrien apli aiz apļa, paatērējot milzum daudz enerģijas un veselības, tikai dēļ devas. Aplis viens un tas pats, dzīvē tikai viens mērķis - bezjēdzīga sevis nogalināšana "kaifa" vārdā!

Mēs visi zinām, cik grūti mainīt ieradumus, dzīves stilu, bet tas tik pat kā ir neiespējami, ja tie iet roku rokā ar atkarību.
Tāpēc, lūgšu jūs draugi, nenosodiet tos, kas pakrituši un karājas bezdibeņa malā, sniedziet roku, ja spējiet(bet brīdinu, tas ir ļoti grūti) un saudzējiet sevi, savus tuvos, savus bērnus, runājiet ar viņiem, mīliet viņus, nestumjiet uz bezdibeņa malu!

Lai Dievs mums visiem stāv klāt!