superego refleksijas

būtībā nav gribējies mirt

tikai aiz izmisuma kreptīgāki vārdi - par nāves zilbēm nav pasprukuši..


pāri tikai šķidrauts tīrs
putekļiem nokaisīts
pāri tikai debesīs
mākonis kas nebeidz līt
pāri nepaliek nekā
pāri paliek tikai viens -
kauli, pelni, kapa vieta,
pāraugušas nezāles



bet gribētos, ko vairāk atstāt aiz sevis.. ne tik dzīvi nodzīvot/nolīgot.. citādi, kāda tam jēga?!