superego refleksijas

Nu Tu taču esi īpašs, kalnieti!!! ;) Ir tik viegli ar Tevi sarunāties un reizēm liekas, nevajadzētu pat vārdus! :)

Kalnos daudz kas skaidrāk redzams, daudz skaidrāk..
Un tad Tu atbrauc atpakaļ un saproti, ka kaut kas tomēr jādara savādāk, ka nevar tā vienkārši šļūkt tālāk un turpināt no tās vietas, kur paliki. Ka jādara viss, lai būtu laimīgs/a, neviens cits, bet tieši Tu to spēj - darīt dzīvi gaišāku un sirdi laimīgāku. :) No vienas puses smagi, bet no otras ... kā kāpt kalnā - tās ir tikai Tavas kājas un rokas, kas spēs uznest Tevi TUR augšā tuvāk saulei...
Pēc tam galvenais neapžilbt un nezaudēt pamatu zem kājām, bet tas pēc TAM, pēc lielā kāpiena.. :)

Vēl daudz ko saprast, domāt, darīt... tikai skatiens nu daudz skaidrāks uz lietām, to nozīmi un patieso būtību. :)