08:15 pm
Līdz ar dziļu, intīmu atklātību cilvēkos mostas muļķīgums. Lempīgs un taustošs biklums. "Esmu izvāzis sevi uz āru, atklājis to, ko slēpju, [varbūt] to, kas man sevī dziļi riebjas, [iespējams] to, kā dēļ jau tik daudz esmu vīlies. Pasūtīs mani vai ne?"Pirms visi mani draugi un paziņas paguvuši to attiecināt uz sevi, brīdinu – runa ir par atklātību jebkura sievišķā un vīrišķā indivīda vairāk nekā draudzīgās attiecībās.
Arrh. Protams, nav tā, ka noskaidroju, kas cilvēks ir par fruktu, pierunāju uzticēties un turpmāk uz viņu skatos kā uz emocionālu tizleni. Nebūt nē, taču zināma vilšanās tomēr rodas. Mēģināšu to klasificēt. Vilšanās numur viens – sasodīts, tev ir Ahileja papēdis.
Vilšanās numur divi – es saprotu, kā to izmantot, un tagad man jācenšas to nedarīt. Tie, kuri zina, ka manī sēž maziņš sadistiņš-sadomazohistiņš, sapratīs, cik tas ir grūti.
Mans brālis man tagad pilnā nopietnībā vaicātu: "Aizmirsi iedzert zāles?"
P.S. Un nu nedaudz aktuālāk. Cilvēki ir slimi. Piedodiet, bet zemnieki, kuriem sāp sirds un maks, Saeimas nama teritorijā savu jau ir padarījuši un sen zuduši tālēs zilajās. Savukārt tie, kuri šobrīd sit stiklus, uzbrūk žurnālistiem un militārajai policijai, ir vienkārši pusprātiņi. Btw, dažam labam manam radiniekam esot jābūt kaujas gatavībā līdz plkst. 22 – ja nu kas.