12:12 am - Starpbrīdis
Tas bija gluži vai neticami. Izskraidījām nez cik veikalus, bet neko nenopirkām. Man sāka sāpēt mugura, bet arī ar to viss tikai sākās. Tikko spēru kāju ārā no tirdzniecības centra, uz mana cimda piezemējās kaut kāda putna izkārnījums. Viņa laime, ka tobrīd noturēju to par sniegu.Pēc pāris soļiem sapratu, ka noķēzīts ir ne tikai cimds, bet arī manas gaišās bikses. Loģiski, tāda uz darbu nevarēju iet. Iekāpu trolejbusā, aizbraucu līdz galapunktam un tad atpakaļ mājās (kaut gan varēju pāriet pāri ielai un braukt mājās uzreiz). Bet, protams, tad man izpaliktu vēl lielāka jautrība.
Trolejbusā iedevu vietu bomzim. Nezinu, kas mani dīdīja paņemt nost somu no blakus krēsla, bet man patiešām likās, ka aiz manis visi krēsli ir aizņemti (piezīmēšu, ka no attāluma smaka nebija jūtama). Tātad vīrelis apsēdās man blakus, un es acumirklī sapratu, ka viņš ir nourinējies no galvas līdz kājām. Iespiedos logā, bet smirdošais kundziņš pa to laiku mēģināja atdabūt vaļā alus pudeli. Plastmasas. Kad pienāca biļešu kontroliere, subjekts piesvempās kājās un cītīgi rakājās bikšu kabatās, ļaujot man gaisa telpā identificēt vēl pretīgāku ķīmisko savienojumu. Vē! Brīdī, kad viņš sāka lūrēt manā telefonā un komunicēt, es notinos.
Visādi citādi šodiena bija tīri neko. Ja es rīkotos pēc iepriekš nolemtā plāna, šobrīd man būtu atlikusi tikai pusotra stunda līdz gulētiešanai. Diemžēl darba darīšanas par pusotru stundu ievilkās... Tagad gatavošos eksāmenam. Ekh.
Maroon 5 Will not go home without you
thoughtful