kopš aizstāvēts tas sūda darbs (uz ātru roku taisīts, jo galvenais jau ir ideja nevis izpildījums, ib....) jā, kopš tā laika man ir piemeties liels slinkums vispār kaut ko darīt. Jau divas dienas pēc kārtas es varu piecelties noteiktā laikā (8.00) bez modinātāja. Varu pat izkāpt no gultas. Bet pēc minūtes ielienu atpakaļ ar nodomu vēl pagulēt. ha-ha-ha. Ir tik labi, ka tās 10 minūtes aizmirstas un ārā mani no tā nedabūt. Noguļu līdz 12:49, bet uz skolu tomēr aizeju, lai gan gribas viņu redzēt aizvien mazāk un mazāk. Ja tā turpināsies, man laikam nāksies no turienes notīties. Ha!