"Dēmoniskais ir daudznozīmīgs, tas vienlaikus ir radošs un destruktīvs. Tādejādi dēmoniskais ir visa radošā pamatā, taču tas izpaužas destruktīvā formā."

Tillich P. The demonic in Art// On art and Architecture. - P.107

"tehniskās varēšanas ziņā latviešu fotogrāfi ir gana labi, taču māksliniecikso sniegumu varētu vēlēties daudz pārsteidzošāku un kvalitatīvāku. Jūtams, ka pie jums nav iespēju studēt fotogrāfiju akadēmiskā līmenī, piemēram, mākslas akadēmijā. Trūkst refleksijas klātbūtnes, fotogrāfijas vēstures un teorijas izpratnes."

Leipcigas Vizuālās mākslas akadēmijas fotogrāfijas vēstures un teorijas docents - Frīdrihs Tietjēns. intervijā žurnālam "Pastaiga".


VARBŪT.

būs jāaiziet uz izstādi laikam, lai zinātu.

Lielākā daļa fotogrāfu neprot zīmēt. Viena no populārākajām atbildēm uz jautājumu - kāpēc jūs kļuvāt par fotogrāfu.

"Art is nothing than exaggeration and deformation."

"Sztuka nie jest niczym innym, jak przesadą i zniekształceniem."


Imre Kertesz "Dossier K."

Jā..man dziļi riebj visa tā diršanās.
Borings ir idiotiem, kas redz tikai sevi. Kritika ir pavisam kaut kas cits, bet nolikt visus, hehe...Riebjas, kad cilvēka dvēseli nodēvē par garlaicīgu. Burāne ie jauka. Jauki raksta un forši fotografē.

"mākslinieka nonkomformisms - auglīgs, radošs nonkomformisms - PRETOŠANĀS KĀDAM SAVA LAIMETA KĀRDINĀJUMAM."

"Viņi bija optimisti tomēr, varbūt vienīgi Ruso palika "ekspresionistiski pesimistisks", teikdams, ka "māksla ir kliedziens naktī", bet glezniecība tikai "Līdzeklis, lai aizmirstu dzīvi". Jau tāpēc vien viņš nevarēja būt "īsts" fovists - vismaz Matissa acīs."

Jā, māksla krāpj, jo bieži rāda visu skaistāk nekā IR, jaunas ilūzjas, gandrīz kā reklāma, tikai atškirība tāda, ka visi ienīst pēdējo. Tomēr vienā ziņā tā man liekas tā ĪSTĀ DZĪVE, tā kā sapņi un pagātne, pa kuriem var pastaigāties dažādos noskaņojumos un izjūtās.
Šo krāpšanu, realitātes imitēšanu, es vislabāk atklāju fotografējost. Kā var pa īstam sajust to, ko redzi vai centies parādīt, ja tavs prāts ir aizņemts ar mirkļa fiksēšanu. Tāpēc fotogrāfs laikam ir tas, kas savā darbā redz prieku, par spīti visām grūtībām un samežģījumiem viņš jūt vairākos līmeņos un viņam nav vajadzīgs norobežot savu prātu no ārpasaules, lai labi veiktu savu darbu.

Mani vispār fotogrāfijās vairāk interesē izjūta un izdoma nekā tehnika.

"Daba, māksla, radīšana ir tas pats. Tikai mēs tās esam atdalījuši. Ja mēs liedzam radīšanu dabai un ja mēs iznīcinām radīšanas prieku sevī, mēs iznīcinām paši sevi. Vienīgi daba var mums mācīt radīšanu, kreativitāti. Mūsu īstais analfabētisms ir nespēja radīt."