"Viktors Frankls, pirms holokausta prominents Vīnes psihiatrs, būdams vairākus gadus ieslodzīts Aušvicas koncentrācijas nometnē, pētīja gan pats savas, gan likteņa biedru reakcijas uz šausminošajiem apstākļiem. Viņš konstatēja interesantu sakarību: ilgāk izturēja tie, kas sevī rada spēku palīdzēt citiem.

Pat tad, ja atņemts ir pilnīgi viss, cilvēkam paliek iespēja izvēlēties attieksmi.

Ieslodzītie paši izvēlējās, par kādiem cilvēkiem kļūt. Nometnē degradējās tie, kuri atteicās no savas morālās un garīgās būtības. Savukārt iekšēji triumfēja tie, kas šai pieredzei pacēlās pāri.

Cilvēka dziļākais aicinājums ir saglabāt cilvēcību un saredzēt dzīvei jēgu."


"Es ticu saulei, pat tad, kad tā nespīd. Es ticu mīlestībai pat tad, ja to nejūtu. Es ticu Dievam pat tad, ja Viņš klusē." Uzraksts uz kādas nacistu koncentrācijas nometnes sienas II pasaules kara laikā.