木
13 August 2020 @ 10:06 pm
Es esmu zemes bērns  
Kārtējo reizi gribēju rakstīt par ego, taču sastapšanās ar skaistu mūziku radīja vēlmi paklusēt un doties ārā. Tur tiešām ir vasara. Mūzikā, aiz manas pilsētas robežām pastaigas laikā, sirdī. Ko tas mainīs, ja sākšu te spriedelēt, kā katrs vairāk vai mazāk dzīvojam uz citu rēķina?

Svešā skaistumā )