"Labas zinātniskās fantastikas gadījumā eskeipisms saglabā saikni ar esošo realitāti – tā tiek pārspīlēta un pārveidota, lai rekontekstualizētu situāciju citā gaismā. Lai rastu jaunu perspektīvu, nepieciešams "aizbēgt", un šāda veida eskeipismu es atbalstu. Arī pats sāku radīt mākslu, kaut kādā mērā patveroties no fiziskajām traumām, ko tobrīd pārcietu, un mākslā radu mierinājumu, mentālu atveseļošanos. Māksla uz mani tā iedarbojas joprojām.

Es mēdzu kā brīvprātīgais piedalīties dažādās mākslas terapijas grupās, lai atgādinātu, ka mākslas process ir fundamentāli svarīgs cilvēka eksistencei, pat ja tā nav māksla ar lielo burtu. Savās eskeipisma nosliecēs esmu izmantojis videospēļu veidošanas rīkus, lai radītu neparastu "geimpleja" pieredzi un fiktīvas pasaules. Taču es tos nedēvētu par eskeipisma darbiem, jo tie ir balstīti tādos pašos nosacījumos kā fiziskā realitāte, tikai citādotos."

https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/pieredzes-labirintu-programmesana.-intervija-ar-makslinieku-viktoru-timofejevu-14231926

Cik labi, ka atnāca atgādinājums atkārtoti aizpildīt anketu.
Pildot sadaļu par garīgo veselību, secināju, ka mans mentālais stāvoklis manāmi uzlabojies. Pildot pirmo reizi (marta beigās), sabijos, ka man varētu būt depresijas simptomi. Tas tiešām priecē, ja pašlaik atbildē varu ierakstīt, ka tikai dažas dienas, nevis pusi no laika ir mazinājies prieks, darot lietas, arī nomāktības, bezcerības sajūtas un noguruma, enerģijas trūkuma ir retāk. Sarežģītāk atbildēt par to, vai jūtos neapmierināta ar sevi, jūtos tā, ka būtu pievīlusi savus ģimeni un tuviniekus. Taču atzīmēju optimistiskāko variantu, jo ir ieceres, kā visu vērst uz labo pusi. Esmu pārstājusi kristies svarā, tātad arī apetītes zudums ir mazinājies. Tikai grūtības koncentrēties darbam ir pastiprinājušās. Kustības un runa nav ne palēlināta, ne ārkārtīgi paātrināta. Arī par radošajām spējām varēju atbildēt optimistiskāk.

Varbūt pašlaik nomierina šī mūzika, jo lielā mērā atgādina manu darbu.

https://youtu.be/1fr_L0FKxEY