Senāk es pabiju daudzos veidolos,
līdz ieguvu vielisko atveidu:
Es biju īss, krāšņi rotāts šķēps,
Es ticu tam, ko acis var ieraudzīt,
Es biju lietus lāse gaisā,
Es biju spožākā no zvaigznēm,
Es biju vārds starp burtiem,
Es biju grāmata pirms tā bija uzrakstīta,
Es biju gaismas uzmirdzējums…”
“Es esmu vējš jūrā,
Es esmu vilnis okeānā,
Es esmu jūras brāzmas
Es esmu visstiprākais vērsis,
Es esmu ērglis klints virsotnē,
Es esmu vismaigākais zieds,
Es esmu negausīgs vepris,
Es esmu lasis upē…”

http://www.e-misterija.lv/dveseles-nemirstiba-un-metempsihoze/