"Pasaulē, arī mākslas vidē, valda liela nevienlīdzība, kas daļai sabiedrības ierobežo vai pilnībā liedz piekļuvi resursiem. Šiem jautājumiem jaunajā grāmatā veltīts stāsts Seja. Tā pamatā ir tikšanās ar kādu jaunu sievieti no Rumānijas, kuras ģimene bija emigrējusi uz Zviedriju. 2013. gadā viņa uzaicināja mani piedalīties mākslas projektā Berlīnē, kur es ar izbrīnu atklāju, ka nacionālās atšķirības arvien pastāv.

Māksliniece bija izveidojusi nelielu izstādi, par kuru man bija jāraksta eseja. Tajā bija iekļauti mazi, šķietami nenozīmīgi objekti, piemēram, cigaretes izsmēķis vai bērna kaklarota ar vārdu "Letīcija". Man nebija ne jausmas, ko tas viss nozīmē. Lūdzu mākslinieci nedaudz par šiem priekšmetiem pastāstīt. Mēs apsēdāmies galerijas birojā, un tad piepeši viņa sāka runāt par savu pagātni, atmiņām un ģimeni, sarežģītajiem dzīves apstākļiem, migrācijas radītajām traumām un valdošajiem stereotipiem, ka austrumeiropieši ir "Eiropas ubagi". Viņa runāja bez apstājas gandrīz 50 minūšu – tieši tik, cik gara ir viena psihoanalīzes sesija. Viņa bija ļoti dusmīga, un šīs dusmas ir pilnīgi attaisnojamas.

Šādas lietas virspusē uzpeld reti, jo mākslas pasaulē visi ir tik pieklājīgi un jauki, mēs izliekamies, ka esam vienādi. Piepeši viņas stāsts kā izvirdums gāzās pār mani. Es to neuztvēru kā personīgu uzbrukumu, bet sāku pierakstīt viņas teikto – šāds paradums man izveidojies kopš tiem laikiem, kad strādāju par žurnālisti. Nolēmu, ka savā tekstā sniegšu platformu, lai šīs sievietes balss skanētu tālāk, un tā radās šis stāsts."

https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/pieprasu-jaunus-kriterijus-pasaules-kartibai-14209826?fbclid=IwAR2BF4JRK4_5Fs7_-ZTJBe_Zg8TJ9FQfZgwgOs5iKyrl6FNt98mMjyItva8

"1914.gadā cilvēce ieslīga tumsas un nacionālisma varā, un es redzu, ka tas var atkārtoties. Mēs neesam atšķirīgi no cilvēkiem, kuri dzīvoja pirms simt gadiem. Visu mūžu esmu dzīvojis starpttautiskā Eiropas kontekstā. Es runāju kā eiropietis, vācietis, londonietis. Mūs visus tik daudz kas vieno juridiskajā, politiskajā, finanšu un sociālajā līmenī. Brexit kampaņa neļāva britiem saprast, ka runa ir par cilvēkiem. Eiropas Savienība nav mašīna. Tas nav kaut kāds dehumanizēts mehānisms Briselē. Tie ir 508 miljoni cilvēku. Četrdesmit gadu esam dzīvojuši vienā mājā - 28 nācijas īrnieces, esam dalījuši rēķinus, atbildību un pienākumus. Brexit ir kā šķiršanās. Negribu būt panikas cēlājs un teikt, ka Eiropas Savienības sabrukums izraisīs karu, taču ES noteikti ir lielākais miera projekts, kuru cilvēce ir radījusi."

Volfgangs Tillmanss