DMITRIJS RANCEVS, kinokritiķis
Par īstu intelektuālu un garīgu piedzīvojumu man kļuva 700 lappušu biezā Vitolda Gombroviča “Dienasgrāmata”. Šis grandiozais teksts krieviski iztulkots un izdots 2012. gadā. Manuprāt Gombrovičs ir ne tikai viens no būtiskākajiem 20. gadsimta poļu rakstniekiem, bet arī ļoti svarīgs pagājušā gadsimta intelektuālais orientieris. “Dienasgrāmata” nav viendabīga, autors aplūko dažādas problēmas, turklāt nebūt ne vienmēr to dara vienādā iedziļināšanās līmenī. Interesanti ir kas cits – tas, kā Gombrovičs, kurš pazīstams ar savu tieksmi pētīt sajūtu pasaules marginālās sfēras (lai atceramies kaut viņa hrestomātiskos romānus “Ferdidurke” un “Pornogrāfija”), šo savu virzību apvieno ar satriecošu domāšanas skaidrību un spēcīgu retoriku.

ZAIGA GAILE, arhitekte
Pēdējā laikā operā trīs pirmizrāžu vilšanās: “Dauka”, “Toska” un “Rodēns”. Notikumi, kurus biju gaidījusi un laikam par daudz sacerējusies. Jā, arī Eifmana balets, diemžēl, sagādāja vilšanos. Jau vairākus gadus sadusmo un kaitina “Staro Rīga” gaismas festivāls, tagad arī vēl šaubīgās eglītes visās malās. Kronis visam ir Laimas pulkstenis ar skuju spārniņiem un saldumu būdiņu pakājē.