| |
[Jan. 18th, 2014|04:17 am] |
|
man jāatradinās no slimīgā prieka urdīt vecās rētas, it kā pārliecinoties par to esksistenci, modinot vilšanās, kuras apzinos neizbēgamas. |
|
|
| |
[Jan. 18th, 2014|05:06 am] |
|
izvairīties no absurda dzīvē |
|
|
| |
[Jan. 18th, 2014|05:08 am] |
|
viņš apgalvo, ka tuvojoties nāvei, gleznotu labāk, jo “nāves tuvošanās varbūt ļautu visās lietās ieguldīt pietiekamu degsmi un skumjas, lai ikviena forma, ko viņš gleznotu, kļūtu ar saprotamu zīmi, lai tas, ko šīs zīmes apzīmē, ko tās arī slēpj, atklātos.” |
|
|