| |
[Apr. 22nd, 2010|08:37 pm] |
un nu izrādās ka tas kas izvērtās ir tukšinieciski pārpratumi mūsu pasauļu mizanscēnās. tādi divi nemākulīgi aktierīši, iluzionāru persistenciju ietvaros.
īsti nesaprotu kādēļ vēlies mani vēl satikt...šķiet iepriekšējā tikšanās izteica vairāk nekā vajadzētu. tas tuksnešaini sausais aromāts sasmacināja jūtu cēlumu un iekšā klusa balstiņa spiedz-viss beidzies pirms vēl iesācies. vai tā tiešām ir? jā, šķiet ir. bet kādēļ uzturēt to lielo Neko?
kāda var būt runa par saprašanos? seks bij pārpārēm paviršības kalngals. bez sajūtām no manas puses. Tev kā jutu, pietika ar to primitīvo vajadzību apmierināšanu tādā lētā, neizteiksmīgā līmenī. nu tā starp citu, lai ir, ja jau ir. un viss kopumā...bez jebkādas cenšanās izpatikt, izprast, sajust, uztvert...bez nekā paliekoša.
atbraucot mājās ilgi domāju un nonācu pie vienkārša secinājuma, kurā ietverta doma par tavu vienaldzību, zināmā mērā zemo ieinteresētības pakāpi. Ilgi nācās sagremot šo nepatīkamo domu, bet tas izdevās. tādēļ vēl jo lielāks pārsteigums un neizpratne par tavu tālāko rīcību un vēstulēm, kurās tiek runāts par vēlmi un vajadzību satikties, par tavu nožēlu un visiem pārējiem mēsliem, kuri sķiet novēloti, salkani un lieki. Visu daudz maz es varēju pieņemt, izņemot to paviršību, parastumu un neko neizteicošās sajūtas mūsu savienošanās laikā. Seks nenoliedzami ir viens no svarīgākajiem komponentiem attiecību sistēmā.
Jā, laikam sanāk ka tieši seksa dēļ es vairs nevēlos ar tevi satikties.'
žēl, jo tu likies tik jauks un foršs cilvēks. bet sekss visu sabojāja. |
|
|