Sāp, ko nozīmē šis vārds? Vai tikai tad, kad sagriežmies? Cik daudz ir sāpju veidu? Morālas, fiziskas? Cik bieži mums sāp tāpēc, ka sagriežamies vai nokrītam? Un cik bieži mums sāp, jo kāds mums dara pāri vai arī pārdzīvojam un uztraucamies par mums mīļiem cilvēkiem? Bērnībā mēs nedomājām par ļoti sarežģītām lietām un morāli, mūs varēja sāpināt tikai kāds draugs apsaukājoties, bet mēs kritām un cēlāmies, nobružāti ceļi bija mūsu ikdiena. Augot mēs mācāmies turēt līdzvaru līdz ar to nobružāti ceļi vairs nav mūsu problēma. Mums sāk sāpēc sirds, galva, dvēsele un kaklā ir tāds kā kamols, kad dzirdam ka mums mīļam cilvēkam ir slikti vai kaut kas ir noticis. Un gribās palīdzēt, bet nezini kā, un sāc domāt, un varbūt kļūdies, bet tas nekas. Galvenais ir, ka mēģini palīdzēt, varbūt nekas nemainīsies, bet tev būs vieglāk, un tai mazajai, sāpinātajai dvēselītei arī ir labāk, jo zina, ka viņai esi tu, un ka viņa nav viena. Un cik reizes ir tā? Cik reizes redzamas izejas nav, bet mēs tās atrodam? Un tas viss pateicoties tiem cilvēkiem, kuriem ir tas kamols kaklā, kad mums ir problēmas, jo mēs negribam sāpināt viņus un kuļamies, un kāpjam pāri šīm problēmām, un turpinam dzīvot un būt laimīgi. Protams, ir iespējams, ka varēja būt savādāk, bet ir labi tā, kā ir.