urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath there are no worms in the lungs there are no worms in the lungs drinkme@inbox.lv there are no worms in the lungs 2013-06-21T20:25:34Z 2013-06-21T20:25:34Z urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:178735 2013-06-20T15:30:00 2013-06-20T15:30:00 2013-06-21T20:25:34Z 2013-06-21T20:25:34Z Kā varavīksni sevi veido,<br />No vienas krāsas otrā ej.<br />Un nesavtīgi tūkstoš veidos<br />Ir mirkli rādies pasaulei.<br /><br />Apskauj cieši savu sirdi,<br />Baltos spārnus pieliec klāt,<br />Tad kā eņģelis tu spēsi<br />Dzīvē lidot patiesāk!<br />Celies augstu pāri raizēm,<br />Pāri tam, kas ļoti sāp-<br />Atstāj pagātnē it visu,<br />Laimes kalnā mācies kāpt!<br />Domas lido tur, kur vēlies,<br />Ja vien sapņi ciemos nāk.<br />Tici tam, ka augšup kāpjot<br />Dzīvot būs daudz vienkāršāk!<br /><br />Prieku kā saules glāstu,<br />Ik rītu no jauna rast!<br />Laimi ikdienas stāstā<br />Vienmēr nosargāt prast!<br /><br />Ja kļūst skumji, uzsien mezglu <br />Saules stara galā <br />Un, ja nelīdz, zīmē zvaigzni <br />Zilā jūras malā, <br />Bet, ja auksti, paņem liesmu, <br />Iededz pļavā zaļā <br />Saķer visus siltos vējus <br />Un tad palaid vaļā, <br />Lai ir jautri, paņem smaidu, <br />Iepin vārdā galā, <br />Tad Tev katrs dzīves brīdis <br />Būs uz zaļā zara!<br /><br />Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu, <br />kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.<br />Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni, <br />bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.<br />Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša, <br />tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.<br />Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu, <br />tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.<br />Es novēlēšu Tev, lai tie draugi, <br />kas tev ir pašlaik, ir tādi, <br />kuri nāk kad tie vajadzīgi, <br />iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze.<br /><br />Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis,<br />Kļūst par īstenību!<br />Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā<br />Vēlēšanās piepildās!<br />Kaut reizi dzīvē, lai tu patiešām<br />Būtu tā pa īstam laimīga<br />Un tomēr ir kas tāds, kam jāpavada<br />Tevi visi tavu dzīvi...<br />Tā ir ticība!<br />Ticība sev un saviem spēkiem...<br />Tā ir cerība!<br />Cerība, ka viss izdosies...<br />Tas ir spēks!<br />Spēks, kas uzveic it visu...<br />Bet pāri visam – tā ir mīlestība!<br />Mīlestība, kas nekad nezudīs...<br />[<br /><br />Veselību - stipru kā riekstu! <br />Laimi - saldu kā medu! <br />Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu! <br />Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni! <br />Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas! <br />Draudzību - noturīgu kā citrona garša! <br />Mieru - gaišu kā svecītes!<br /><br />Vēlu tev mirdzošas debesis,<br />Tev zaļus kalnus un lejas.<br />Lai piepildās vēlējums šis<br />Kā sapnis no skaistas dzejas.<br />Vairāk par mantu un zeltu<br />Spēj dāvāt cilvēka sirds.<br />Lūk, tāpēc šīs rindas tev veltu,<br />Par to šis paldies tev mirdz.<br /><br /><br />Lai vienmēr dvēsele tava<br />Kā brīnumsvecīte zied,<br />Lai ziedi, zvaigznes un sapņi<br />Tur savākti vienuviet.<br />Lai vienmēr ir radoša doma,<br />Kas apvāršņa tālumos skrien,<br />Lai esi kā jūra, kā joma,<br />Kas dzintara pilna arvien! urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:178451 2013-06-20T15:19:00 2013-06-20T15:19:00 2013-06-20T12:19:54Z 2013-06-20T12:19:54Z Es neesmu burve,<br />Es tikai mācos,<br />Man tā vēl īsti<br />Noburt nav nācies,<br /><br />Bet naktīs, kad skumjas<br />Kā pūces smejas,<br />Man gribas, lai nātres<br />Kļūst orhidejas,<br /><br />Un rītos, kad gaisma<br />Kā pelēka seja,<br />Man gribas, lai akmeņi<br />Aizpūko vējā,<br /><br />Un dienās, kad mākoņi<br />Nēsā dzeju,<br />Man gribas, lai debesis<br />Papīrā lejas,<br /><br />Bet vakaros, taureņi skropstām garām<br />Kad ugunī iekšā dejo,<br />Es dzirdu: jā — skumjas atkal<br />Kā pūces smejas.<br /><br />Es neesmu burve,<br />Es tikko mācīties sāku,<br />Tik daudz es gribētu noburt,<br />Man neiznāk. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:178269 2013-04-14T22:28:00 2013-04-14T22:28:00 2013-04-14T19:30:17Z 2013-04-14T19:30:17Z Desmit izcilākās šausmu filmas:<br /><br />1. Stenlijs Kubriks - "The Shining" ("Mirdzums");<br /><br />2. Romāns Polaņskis - "Rosemary''s Baby" ("Rozmarijas bērns");<br /><br />3. Robins Hārdijs - "The Wicker Man" ("Klūgu cilvēks");<br /><br />Reklāma<br /><br />4. Džeimss Veils - "Bride of Frankenstein" ("Frankenšteina līgava");<br /><br />5. Alfrēds Hičkoks - "Psycho" ("Psihs");<br /><br />6. Ridlijs Skots - "Alien" ("Svešais");<br /><br />7. Džordžs A. Romero - "Night of the Living Dead" ("Dzīvo miroņu nakts");<br /><br />8. Tobs Hūpers - "The Texas Chain Saw Massacre" ("Slaktiņš Teksasā", 1974);<br /><br />9. Džons Kārpenters - "Halloween" ("Helovīns");<br /><br />10. Stīvens Spīlbergs - "Jaws" ("Žokļi"). urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:177844 2013-03-25T23:44:00 2013-03-25T23:44:00 2013-04-01T09:21:59Z 2013-04-01T09:21:59Z Lai gan, ja man vajadzētu kādam palīdzēt šādā situācijā, es teiktu: Ja viņš mīl, tad viņš tā neteiks.<br />Bet man bail.<br />Es apzinos, ka, pat ja notiktu vissliktākais, būtu labāk, ja tas notiktu ātrāk, tomēr es to nespēju pieņemt. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:177476 2013-03-25T23:39:00 2013-03-25T23:39:00 2013-03-25T21:41:53Z 2013-03-25T21:41:53Z Man ir bail no tā, ka es tik ļoti pārdzīvoju tāpēc, ka es zemapziņā jau esmu sapratusi: šeit nav nākotnes, bet kārtējo reizi dzīvē gadās tā, ka, ja nevar, bet ļoti gribas, izskatās tā, ka var. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:177274 2013-03-25T19:59:00 2013-03-25T19:59:00 2013-03-25T18:00:18Z 2013-03-25T18:00:18Z Asaras - lai cik sāpīgi tās nāktu, tomēr tās tik daudz aizskalo prom.. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:176696 2013-03-09T17:42:00 2013-03-09T17:42:00 2013-03-09T15:48:56Z 2013-03-09T15:48:56Z Dažreiz pieķeru sevi pie atklāsmes, ka man mēdz būt garlaicīgi, tomēr izvairos no cilvēku klātbūtnes. <br />Man patiešām pietrūkst cilvēku ar kuriem varētu sarunāties, kā agrāk ar kādu - stundām ilgi vienkārši sēdēt, runāt, smieties, fantazēt. Man vairs nav tādu draugu (ir, bet no citām pilsētām un tas vairs īsti neskaitās). Varbūt vēlāk. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:176570 2013-03-06T20:00:00 2013-03-06T20:00:00 2013-03-06T18:01:45Z 2013-03-06T18:01:45Z Šodien nonācu pie secinājuma, ka esmu palikusi baigi stulbā urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:176351 2013-02-25T18:43:00 2013-02-25T18:43:00 2013-02-25T16:43:51Z 2013-02-25T16:43:51Z Nepatīk tās sarunas, kuras gaidi tik ilgi, tomēr, līdz tās notiek, viss sakāmais aizmirstas. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:175794 2013-02-21T20:23:00 2013-02-21T20:23:00 2013-02-21T19:13:28Z 2013-02-21T19:13:28Z I really feel like talking to someone, but in the same time I realise that I am too full of shit for someone to want to talk with me. How did I get there?<br />Did I wanted to be decent person too much, that I lost myself? Myself, that so much people used to love?<br />It's so hard to want to reveal to someone with who you have never even had a sincere chat. It's so hard to want to meet and unburden yourself to someone who you are not supposted to even talk anymore. It's funny that the people you thought matter the least, you'll miss the most. <br />Lately, my stomach hurts from the dislike I feel for myself. And again - I have no time to talk with people with who I enjoy to talk, and yet I have no ability to "take the old me back". <br />I admire people who can do the same for long time with enthusiasm. Even if it's shit. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:175454 2013-02-20T07:09:00 2013-02-20T07:09:00 2013-02-20T05:11:57Z 2013-02-20T05:11:57Z And only now, after 19 years I realize that all those people I hated because they were full of shit, actually does it right. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:174596 2013-02-04T10:55:00 2013-02-04T10:55:00 2013-02-04T08:57:45Z 2013-02-04T08:57:45Z Saka, ka jūrnieki esot sapņu vīrieši..<br />Varbūt mēs esam par jaunu.<br /><br />Būs labāk. Jāiztur tikai 4 mēneši. Atkal.<br />Kāpēc nepaliek vieglāk? urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:173861 2012-09-27T23:58:00 2012-09-27T23:58:00 2012-09-27T19:28:23Z 2012-09-27T19:28:23Z Man iedeva konfekti un uzreiz to atņēma. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:173571 2012-09-27T01:39:00 2012-09-27T01:39:00 2012-09-26T21:09:16Z 2012-09-26T21:09:16Z Eju gulēt un šī nepavisam nav mana diena. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:172735 2012-09-24T01:11:00 2012-09-24T01:11:00 2012-09-23T20:42:32Z 2012-09-23T20:42:32Z -Es vairs nekad nedarītu tā.<br />-Kā?<br />-Neapstātos.<br /><br />Pirmo reizi es nenožēloju sliktu rīcību. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:172223 2012-09-22T14:02:00 2012-09-22T14:02:00 2012-09-22T09:33:07Z 2012-09-22T09:33:07Z Pēc kāda laika ir pilnīgi vienalga, ka viņš skatīsies uz mani un domās, ka ieguva mani, jo galvenais ir iegūt viņu un uzzināt viņa noslēpumus. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:171955 2012-09-10T02:03:00 2012-09-10T02:03:00 2012-09-25T18:31:09Z 2012-09-25T18:31:09Z Sen mani neviens nebija tā intimidējis (latviešu valodā nav pat vārda, ar kuru apzīmēt, ko viņš ar mani dara) urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:171541 2012-09-06T00:04:00 2012-09-06T00:04:00 2012-09-05T19:35:18Z 2012-09-05T19:35:18Z Kas būtu domājis, ka smukais puisis no autobusa pēc pāris mēnešiem pavadīs lielāko daļu sava laika domājot par tevi. Kas būtu domājis, ka arī tu domā par viņu, varbūt pat vēl vairāk. Karma noteikti neeksistē. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:171423 2012-08-28T23:02:00 2012-08-28T23:02:00 2012-08-28T18:32:56Z 2012-08-28T18:32:56Z Agrāk biju cilvēks, kurš vienā dienasgrāmatas ierakstā ierakstīja, kas man visos nepatīk.<br />Šodien esmu tas cilvēks, kurš gribētu visiem personīgi uzrakstīt un atvainoties (ne tiem pašiem cilvēkiem, bet anyways) urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:171176 2012-08-28T22:50:00 2012-08-28T22:50:00 2012-08-28T18:20:42Z 2012-08-28T18:20:42Z Kaut kas vienalga nav kārtībā urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:170300 2012-08-22T01:24:00 2012-08-22T01:24:00 2012-08-21T21:03:59Z 2012-08-21T21:03:59Z Mēs beidzot izšķīrāmies. Es un mans labākais draugs 3 gadus. <br />Šķirties no kāda ir grūti un īpaši man vienmēr ir bijis grūti to izdarīt, bet šķiršanās laikam ir kā vingrošana. Jo vairāk praktizējies, jo vieglāk paliek. <br />Pirms pusgada es viņu reāli sāku ienīst, un katru mēnesi mans pretīgums pret viņu palika aizvien lielāks. Es jutu, ka pēdējo gadu viņš man ir bijis kā vēzis vai niķīgs bērns, kurš pieķēries kājai un neļauj progresēt. Tomēr kā narkotikas - sūdīgi, bet vienmēr gribas nākošo devu. <br />Izlasot viņa vēstuli, kas bija kā šķiršanās līgums, redzot viņa parastu blakus manam, man bija bail. Bet jo ilgāks laiks paiet, jo labāk sāku justies. Es pat pati apzinājos, ka būs sūdīgi, sagatavojos, bet.. Nekā. Pat ieņēmu galvā un sāku justies slikti, but it just didn't stick. Sāku justies aizvien labāk un labāk, katru sekundi. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:170164 2012-08-20T01:32:00 2012-08-20T01:32:00 2012-08-19T21:02:49Z 2012-08-19T21:02:49Z Ilgi domāju, kas manā istabā trūkst/ir par daudz. Sapratu, ka viss ir perfekti - tieši tā kā jābūt, esmu izveidojusi ideālu istabu, kurā dzīvot. Problēma ir tāda, ka es vienkārši nespēju dzīvot ilglaicīgi vienā vidē. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:169737 2012-08-20T01:13:00 2012-08-20T01:13:00 2012-08-19T20:49:11Z 2012-08-19T20:49:11Z Laikam nekad neatradīšu atbildi uz jautājumu "kas es esmu". Tomēr pagaidām man ir viss, ko es vēlos, tāpēc nemaz nav tādas vajadzības. urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:169062 2012-07-30T23:15:00 2012-07-30T23:15:00 2012-07-30T18:46:02Z 2012-07-30T18:46:02Z tik daudz iekšā, neko nedošu uz āru urn:lj:klab.lv:atom1:doctordeath:168377 2012-06-13T13:01:00 2012-06-13T13:01:00 2012-06-13T08:32:51Z 2012-06-13T08:32:51Z Nu, kā iepriekš likās, ka viņa spoks ir visur, tāpēc, ka man vajag viņu atpakaļ un es gribētu radīt jaunus spokus, bet brutālā patiesība ir tāda, ka viņš ir mana pagātne, un kamēr man nav cita nākotne, man ir atmiņas.