Es labāk paciešu morālās sāpes nekā fiziskās. Man vienmēr ir tāda sajūta, ka no tām morālajām jau nemiršu, bet, kad kaut kas ķermenī sāp, tad liekas, ka tas var mani sagrauzt līdz miršanas robežai. Brrr, ātrāk tikt šitam posmam pāri, savādāk man jau bailīgi sametās.