30. Novembris 2008

• 30.11.08 19:30
• Tā vainas atzīšana visu vērsa uz labu, prieks, ka saņēmos.
  
  Viņa kompānijā es sāku justies arvien labāk. Viņi pieņem mani kā savējo, tas priecē. Man šķita, ka es viņiem nepatīku, bet ir otrādi. Vakar tik mīļi, sagaida, samīļo. Pat neticās, ka tādi puiši ir tāādi.
  
  Man sāk likties, ka semestra darba rakstīšanu nāksies atlikt kā parādu. Es nespēju saņemties tam. Varbūt nākamgad būs veiksmīgāks gads. No otras puses- šogad labāk. Bet man pat temata vēl nav.
• 1 rakstair doma