18. Aprīlis 2007

• 18.4.07 21:45
• Ir man tādas dienas, kad vispār ar cilvēkiem kontaktēties negribas. Neinteresē visas runas skolā, negribas ne par ko ne stāstīt, ne klausīties kaut ko. Tajos mirkļos dzīvoju savā pasaulē un man tur ir labi. Kaut arī iedomas un sapņi- tas man ir vajadzīgs.
  Un man riebjas gulēt vienai, bet tad, kad viņš pie manis tāpat izguļos pa visu gultu tā it kā būtu viena pati. Man jau vien gribas sajust to, ka ir man blakus un ka no rīta atkal pamodīšos ar smaidu un dabūšu rīta buču.
• 0 rakstair doma