14. Februāris 2007

• 14.2.07 00:02
• Pilnīgi nekādu emociju par rītdienu, bet šis vakars to mainīja. Viņš rīt gaidīšot mani ciemos. Mīļi vispār, nekad viņš tādas lietas nebija teicis. Bet tas viss atkal manī ievieš to cerību, kaut mazāko. Neglābjami esmu pieķērusies. Jāļauj laikam tam visas bīdīties pašam no sevis, ja tur ir kam.
  
  Izdzīvojos šovakar pa kalnu. Ar brāļa draudzeni riktīgi izsmējāmies un izārdījāmies. Enerģija ir izlikta. Rīt atkal kāda lekcija neietilps manos dienas plānos, jo ir taču daudz foršākas lietas, ko darīt, nekā sēdēt lekcijā un tulkot garlaicīgu tekstu.
• 0 rakstair doma

• 14.2.07 20:00
• Tajos brīžos man gribas, lai mani notriec mašīna, lai es lauztu kāju vai vēl kaut kādas briesmu lietas. Viss ir tik ideāli, kad esmu pie viņa- mēs bučojamies, skatamies tv, spēlējam visādas spēlītes. Tikai mēs nekad nebūsim kopā, kā visi citi. Tādu mēs nebūs. Ir tikai viņš un es un laiku pa laikam satikšanās. Sirds lūzt gabalos un nenormāla bimba sākas. Man viņu vajag, vairāk kā pāris reizes mēnesī.
• 9 rakstair doma