17. Oktobris 2006

• 17.10.06 21:52
• Nu lūk, man ir iekšā tā neizskaidrojamā sajūta. Garastāvoklis mainās ik minūti, bet to pamanu tikai es pati, apkārtējiem man visu laiku viens.
  
  Laikā, kas bija veltīts mācībām, es mierīgi runājos pa telefonu. Viņa balss mani nomierina vienmēr, kad nemiers sirdī. Sarunāts, pārrunāts viss un tagad ķeramies pie arheoloģijas un somen kieli.
  
  Sapratu, ka man pietrūkst vēstures.
• 0 rakstair doma