6. Septembris 2006

• 6.9.06 09:02
• Visu rītu smaidu, pat nezinu kāpēc. Man patīk mani saskruļļotie mati, patīk tas, ka debesis skaidrojas un patīku es pati sev. Negribas man uz nekādām lekcijām braukt. Es gribu iet uz batutiem un lēkāt tur visu dienu.
• 2 rakstair doma

• 6.9.06 18:28
• Man ir radusies lielā iedvesma kaut ko darīt. Laikam ir īstais laiks pasākt kaut ko pavisam jaunu. Cerams viss izdosies. Gaišs skats uz dzīvi. Mīļotais nesatikts jau veselu mūžību. Abiem darbs un mācības, laikam mazliet pa maz visam. Nu nekas, gan jau! Kaut kā vairs tik ļoti nepārdzīvoju to, ka tik reti tiekamies, jau pierasts. Pilnīgi būtu jocīgi visu laiku tikties un būt kopā katru dienu.
• 1 rakstair doma

• 6.9.06 18:48
• Pilnīgi nesaprotamu iemeslu dēļ jūtos, kā tikko iemīlējusies. Varbūt vainīgs rudens? Bet man jau tas tik ļoti nemaz nepatīk. Mācības?- nē tas nevar būt. Varbūt tas, ka zinu, ka ir vismaz 5 cilvēki uz kuriem tiešām varu paļauties. Vispār diena tāda, kā sen nav bijusi. Laikam, ja ir bijis labs dienas iesākums t.i. rīts, tad jau visa diena izvērtīties gana veiksmīgi.
• 1 rakstair doma