4. Jūnijs 2006

• 4.6.06 20:34
• Kabatlakatiņu kalni, smaga galva, visvisādas šņaucamās zāles un pretīga sajūta. Nu kāpēc tieši es?
  
  Bet slimību aizmirstam, nav laika tai! Rīt visādas lietas jādara, tāpat arī 2dien, 3dien un 4dien, pēc tam kādas 3 var paslimot un tad jau gatavojamies izlaidumam!
  
  Kamēr prom no acīm, tikmēr arī sirsniņa mierīgāka. Tagad atkal uzradies un es jūku prātā. Kaut kas tāds, kas citos nav- laikam tā vienkāršība un citādākā dzīves uztvere. Pilnīgs pretstats man, bet tomēr tā pievelk.
• 0 rakstair doma