27. Aprīlis 2006

• 27.4.06 21:56
• Visi pēdējā laikā baigi gudrie palikuši, vismaz tādus no sevis iedomājās. Neciešu, ka māca mani dzīvot, riebjas, ka saka- tas jau tevi tikai sāpinās, tas to un šito. Kāda vispār citiem daļa? Vispirms tak tiekat ar savām problēmām galā un tad mēģinat risināt manējās, kaut arī man tas NAV vajadzīgs. Kas tas pa stulbumu, ka var man pateikt: ''Tev jau viņš noteikti vajadzīgs tikai tāpēc, lai būtu ar kādu kopā. Lai nebūtu tā vientulības sajūta.'' Nezini- nerunā! Tā var sadusmot tādas lietas. Tāpēc arī vairs nepatīk nevienam vairs neko stāstīt, jo riebjas uzklausīt to ''pieredzējušo'' gudro cilvēku padomus. Ja man vajadzēs padomu, es to pajautāšu. Dusmīga es šodien esmu!!!!!!!
• 2 rakstair doma