27. Oktobris 2005

• 27.10.05 21:20
• Ik pa laikam uznāk tādi brīži, kad gribas brīvību, gribas atkal neraizēties ne par ko, gribas aizbēgt, kad tīk, pazust nevienam nesakot kur. Gribas to, kas bija agrāk. Bet paiet ilgākais 15 minūtes un tas gribulis pāriet. Kaut arī tik daudz mīnusi, tikpat daudz ir arī plusi. Viss ir labi, bet ne līdz galam labi, ne tik labi kā tam vajadzētu būt. Varbūt tomēr esmu pārāk prasīga un visu gribu padarīt pārāk ideālu. Varbūt tas, kas man ir, ir priekš manis tas īstākais un tas saderīgākais?
• 0 rakstair doma

• 27.10.05 22:57
• Pirms brīža vēl šķita, ka mīļākais cilvēks pasaulē, bet, ja viņš tāds būtu, es tagad neraudātu un man nesāpētu sirds.
• 11 rakstair doma