Kaut man būtu bijusi auksta, nejūtīga dvēsele. Tad es neko nejustu un man būtu pašreiz vieglāk. Nu ja, tas jau bija zināms, ka tā notiks. Bet jēgas sērot nav..
Bet man patika viņa iekšējā pasaule, nevis tā kādu viņš visiem atklāj.
Kāpēc es nespēju tam visam pretoties? Ja man ir slikti, tad ir patiešām sūdīgi; ja man ir labi- tad liekas, ka viss ir ideāli. Bet manas asaras neviens vairs neredzēs, jo es tās slēpšu. Man patīk, ka cilvēki domā, ka es esmu stipra.
Tik nemanāmi kluss ir zem spilvena..Man gribas kādu laiku padzīvot zem sava spilvena! Uzgaidiet brītiņu un tad es atvēršu jaunus vārtus. Es lēnām veru ciet vecos.. bet lēnām palēnām.