Luīza Heja raksta:
"Es patiesi ticu, ka mēs paši radām slimības savā ķermenī. Ķermenis, tāpat kā viss pārējais dzīvē, tieši atspoguļo mūsu pārliecību. Ķermenis nepārtraukti sarunājas ar mums, bet mēs neatrodam laiku to uzklausīt. Ilgstošs domu un vārdu tēls kļūst par ķermeņa uzvedības noteicēju. Cilvēku ar skumju sejas izteiksmi noteikti nomāc drūmas domas. Šajā ziņā interesantas ir veco cilvēku sejas: tās ir visu viņu dzīves domu gaitas tiešs atspulgs. Kas vecumā notiks ar jūsu seju?
Šajā grāmatā es piedāvāju pilnu metafizisko diagnožu un daudzu slimību mentālo iemeslu sarakstu. Tā precizitāte ir apmēram 90 - 95%.

Galva pārstāv mūs pašus — to mēs rādām pasaulei. Ja kaut kas nav kārtībā ar galvu, tātad kaut kas nav kārtība ar mums pašiem.

Mati iemieso spēku. Kad mums kļūst baisi, mēs it kā veidojam tēraua joslu, kas sākas plecu muskuļos un stiepjas uz galvu, dažkārt uz acīm. Mati aug no matu maisiņa. Kad galvaskausā rodas liels spiediens, maisiņi automātiski aizveras un mati sāk izkrist. Ja saspringums ir patstāvīgs, rezultātā var rasties plikgalvainība. Sievietes sākušas zaudēt matus līdz ar ieiešanu "lietišķajā" vīriešu pasaulē.

Ausis simbolizē spēju dzirdēt un klausīties. Ja kādam ir problēmas ar ausīm, tas nozīmē, ka viņa dzīvē notiek kaut kas tāds, ko cilvēks kategoriski atsakās dzirdēt. Sāpes ausīs ir daiļrunīgs liecinieks tam, ka dzirdētais jūs ārkārtīgi aizkaitina. Ausis bieži sāp bērniem — viņiem, nabadziņiem, mājās bieži vien klusējot ir jādzird viss, ko nevajadzētu dzirdēt. Kurlums atspoguļo ilgstošu, varbūt pat mūža garumā, nevēlēšanos kādu sadzirdēt.

Acis atspoguļo spēju redzēt. Ja jums ir problēmas ar acīm, tas parasti nozīmē, ka jūs nevēlaties kaut ko redzēt — vai nu apkārtējā pasaulē, vai sevī. Kad redzu mazus bērnus ar brillēm, tad nešaubos — mājās kaut kas nav kārtībā, un viņi vārda tiešā nozīmē atsakās uz to skatīties.

Galvassāpes atgadās, kad jūtamies nepilnvērtīgi. Nākošreiz, kad jūs piemeklē galvassāpes, apstājieties uz mirkli un padomājiet, kur un kāpēc jūtaties pazemots. Piedodiet sev, un galvassāpes pāries. Migrēnas mēdz būt cilvēkiem, kuri tiecas pēc pilnības, kā arī tiem, kuri šaj;a dzīvē uzkrājuši daudz nīgruma.

Kakls ir spēja domāt elastīgi, saprast cita cilvēka viedokli. Kad rodas problēmas ar kaklu, tas var nozīmēt, ka jūs esat pārāk spītīgs un nelokāms savos uzskatos.
Rīkle liecina par mūsu spējām sevi aizstāvēt, panākt to, ko gribat. Rīkles problēmas rada nepilnvērtīguma apziņa. Slims kakls vienmēr ir aizkaitinājuma pazīme. Bet kopā ar saaukstēšanos tas liecina arī par apmulsumu. Laringīts nozīmē, ka esam tik ļauni, ka nespējam runāt. Bez tam rīklē koncentrētas mūsu radošās spējas. Ar mandelēm un vairogdziedzeri saistītās kaites liecina, ka mums nav izdevies sevi radoši apliecināt. Tieši rīkles apvidū mūsu pārmaiņas notiek vispirms. Kad mēs tām pretojamies, rīkle sāk sāpēt. Pievērsiet uzmanību tam, kā cilvēks var pēkšņi ne no kā, ne no šā ieklepoties. Ieklausieties, kas tajā mirklī tiek teikts, uz ko rodas reakcija. Varbūt tā ir spītība, pretestība vai apliecinājums tam, ka atrodamies pārmaiņu procesā?

Mugura ir atbalsta sistēma. Ar to saistītās problēmas norāda, ka nejūtat pienācīgu atbalstu. Dažkārt maldāmies, domājot, ka mūs atbalsta ģimene, draugi. Īstenībā tam jābūt drošam Visuma, pašas dzīves atbalstam.
Problēmas muguras augšējā daļā signalizē par nepietiekamu emocionālu atbalstu. Muguras vidējā daļa tieši saistīta ar vainas apziņu. Vai jūs baidāties no kaut kā tāda, kas atrodas aiz muguras, vai paši tur kaut ko slēpjat? Vai jums nerodas sajūta, it kā kā būtu jums iesitis pa muguru? Varbūt nepārtraukti raizējaties par naudu, un ne bez pamata? Šī problēma var radīt sāpes muguras lejasdaļā.

Plaušas atspoguļo mūsu spēju ņemt un dot. Problēmas ar plaušām parasti rodas no bailēm vai nevēlēšanās dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Vai arī tādēļ, ka uzskatām: mums nav tiesību dzīvot pilnā sparā. Atcerieties: smēķētāji noliedz dzīvi. Tā viņi slēpj savu nepilvērtības sajūtu.

Krūtis ir mātišķības iemiesojums. Kad rodas problēmas ar piena dziedzeriem, tas nozīmē, ka mēs ar savu uzmanību burtiski smacējam otru cilvēku, lietu vai situāciju. Krūts vēzis nozīmē papildus uzkrātu apvainojumu vai ļaunumu. Atbrīvojieties no bailēm un esiet pārliecināti, ka ikvienā no mums darbojas Visuma saprāts.

Sirds neapšaubāmi simbolizē mīlestību, bet asinis — prieku. Kad jūsu dzīvē pietrūkst mīlestības un prieka, tad sirds burtiski sažņaudzas un sastingst. Rezultātā asinis palēlina gaitu, pakāpeniski novedot mūs līdz anēmijai, asinsvadu sklerozei, sirdslēkmēm.

Kuņģis pārstrādā ne tikai materiālo barību, bet arī visas jaunās idejas un situācijas. Kad rodas problēmas ar kuņģi, tas parasti nozīmē, ka nezinām, kā asimilēt radušos sitāciju un tādēļ baidāmies. Kuņģa čūla ir vairāk nekā vienkārši bailes, tā ir apziņa, ka mēs neesam pietiekami labi un pilnvērtīgi. Kuņģa čūla tieši norāda, ka nespējam sagrmot to, kas mēs paši esam, visu laiku cenšoties iztapt citiem. Neatkarīgi no ieņemamā amata mums var būt pilnīgi neatrisināta tāda problēma kā mīlestība. Cilvēki, kas pret sevi izturas ar mīlestību un cieņu, no čūlām necieš.

Žultsakmeņi simbolizē sakrājušās rūgtās domas un lepnību, kas traucē tikt no tām vaļā. Pamēģiniet sekojošu vingrinājumu: patstāvīgi sev sakiet: "Ar prieku atstāju savu pagātni. Dzīve ir skaista, un es arī."

Žultspūšļa, vēdera izejas, dzimumorgānu problēmas rodas mūsu ķermeņa un tā funkciju aplamas izpratnes dēl. Visi mūsu ķermeņa orgāni bez izņēmumamir lielisks pašas Dzīvības atspoguļojums. Mēs nekad neuzdrīkstētos apgalvot, ka dzīvība ir netīra un grēcīga  Kādēļ tad mēs atļaujamies tā domāt par dzimumorgāniem? Taisnā zarna ir tikpat skaista kā ausis. Bez tās mēs nevarētu atbrīvot savu organismu no sārņiem un ļoti ātri ietu bojā. Katra mūsu ķermeņa daļa, tāpat kā ikviena tā funkcija ir absolūti normāla, dabiska un skaista.
Noliegt faktu, ka dzimumorgāni radīti baudai, nozīmētu radīt sev sāpes un sevi sodīt. Sekss ir brīnišķīgs un tipat dabisks process kā ēšana vai dzeršana.(..) Saprotiet mani pareizi — es nepropagandēju brīvo seksu. Vienkārši daudzi no agrākajiem noteikumiem pašlaik ir neglābjami novecojuši. Kad mums izdodas seksualitātes radīto vainas izjūtu no apziņas aizgainīt un iemācīties mīlēt sevi un citus, tikai tad mēs sākam dzīvot augstākās Labestības un Prieka vārdā. Mūsu seksuālo problēmu cēloņi ir mūsu pašu ienaids un pretīgums pret sevi. Tieši tādēļ mēs slikti izturamies pret sevi un citiem. Nepietiek ar seksuālo izglītošanu skolās: mūsu bērniem jāliek saprast, ka viņu ķermeņi, dzimumorgāni un seksualitāte radīti, lai nestu prieku.

Olnīcas simbolizē radošo enerģiju, bet to problēmas — nerealizētas radošās spējas.

Kājas ved mūs pa dzīvi. Problēmas, kas ar tām rodas, liecina par bailēm no tālākvirzības un nevēlēšanās iet noteiktā virzienā. Kājas mūs ved, velk, stiepj, bet uz tām sēž bērnišķīgu aizvainojumu pārpilni gurni. Nevēlēšanās rīkoties bieži vien rada lielas problēmas kājās. Varikozā vēnu paplašināšanās — tā ir māja vai darbs, kuru jūs neciešat.

Nelaimes gadījumi nav nejauši — mēs tos izraisām tāpat kā visu pārējo mūsu dzīvē. Nav obligāti sev jāsaka: "Gribu, lai ar mani notiek nelaimes gadījums." Mēs radām uzskatu sistēmu, kas var būt nelaimes gadījumu piesaistošs faktors. Ar dažiem no mums pastāvīgi kaut kas notiek, bet citi tajā pašā laikā nodzīvo visu mūžu bez nevienas skrambiņas.
Nelaimes gadījums ir tieša aizkaitinājuma un aizvainojuma pazīme. Tie ir sekas bezizejai un cilvēka nebrīvei savu jūtu izteikšanā. Nelaimes gadījums var būt arī protests pret varas pārstāvjiem. Mēs tiktāl zaudējam savaldīšanos, ka gribam kādam iesist, bet rezultātā iesitam paši sev. Kad neesam ar sevi apmierināti, izjūtam savu vainu, kad burtiski meklējam sev sodu, tas atnāk nelaimes gadījuma veidā. Šis apstāklis ļauj arī griezties pēc palīdzības pie citiem. Mums apkopj brūces, mūs aprūpē, bieži esam spiesti palikt gultā, dažkārt pat ilgāku laiku. Arī sāpes, ko tajā laikā izjūtam, pasaka priekšā, kas dzīvē vēl padarāms. Sāpju spēks tieši norāda, cik nežēlīgi esam gribējuši sevi nosodīt.

Reimatisms rodas no pastāvīgas sevis un citu kritizēšanas. Cilvēki, kas sirgst ar šo slimīgu, parasti pievelk tos, kas viņus kritizē. Tas notiek pateicoties pašu pārliecībai, ka viņiem jākritizē citi. Vēlēšanās pastāvīgi būt "pilnībai" — tas ir viņu lāsts, un šī nasta ir tiešām nepanesama.

Astma. Cilvēkam, ko tā moka, šķiet, ka viņam nav tiesību elpot pašam. Bērni asmatiķi parasti izceļas ar ārkārtīgi godīgu sirdsapziņu. Viņi tiecas uzņemties vainu. Dažkārt viņiem var palīdzēt dzīvesvietas maiņa, sevišķi tad, ja visa ģimene nepārceļas kopā ar viņiem. Jaunas dzīves situācijas. skola, laulība parasti palīdz atveseļoties. Tomēr vēlāk dzīvē var rasties situācijas, kad lēkmes atjaunojas.

Vēzis — slimība, ko izraisa dziļi uzkrāts aizvainojums, kas vārda vistiešākajā nozīmē sāk aprīt ķermeni. Ja kaut kas bērnībā kaut kas satricinājis mūsu ticību dzīvei, šis atgadījums saglabājas atmiņā, un cilvēks dzīvo ar milzīgu žēlumu pret sevi. Viņa apziņā dominē vilšanās, bezizeja un bezcerība, viņš savās problēmās viegli vaino citus. Cilvēki, kas slimo ar vēzi ir ļoti paškritiski. Tomēr savā pieredzē esmu saskārusies ar to, ka apgūta prasme sevi mīlēt un pieņemt jebkurās izpausmēs, ārstē vēzi.

Liekais svars — tas nav nekas cits kā aizsardzības nepieciešamība. Mēs pastāvīgi meklējam aizsardzību pret sāpēm, kritiku, seksualitāti, apvainojumiem utt. Nekad neesmu bijusi resna, bet mana personiskā pieredze rāda, ka, juzdamās nedroši, automātiski pieņemos svarā par vairākiem kilogramiem. Līdz ar draudu pazušanu pazūd arī liekais svars.

Audzēji — tie ir neīsti uzaugumi. Kad austeres gliemežnīcā iekļūst sīks smilšu graudiņš, tā sāk būvēt ap svešķermeni cietu un mirdzošu apvalku, lai sevi aizsargātu. Mēs smilšu graudiņu saucam par pērli un jūsmojam par tās skaistumu. Paši to pat nemanot, mēs rīkojamies tāpat kā austere — ņemam senu aizvainojumu un auklējamies ar to, kamēr tas pārvēršas par audzēju.