Kad pirkumu groziņā šodien
Negrozās divucis
Bet stikls vai arī bundža-
Ja šodien jebkas cits,
Es jūtos kā Jūda, kā Hitlers,
Kā kolaboracionists.
======
Nedusmojiet uz pasauli, jo Divlitra rokas ir siltas, bet acis - spožas un aicinošas. Lai uzvar draudzība, dodieties plašumos roku rokā un jums pavērsies Kosmoss un Vispasaules spektrs. Jūs spiedīsit roku V. I. Ļeņinam dzeltenu tapešu fonā, un uz galda šķelmīgs gulēs viens zaļš un marinēts gurķis. Pēc tam jūs aizlidināsities līdz Vegasai pie Dr. Hantera Tompsona. Dārgais Draugs jums piekraus pilnu šķīvi ar kūpošiem pelmeņiem un krējums būs biezs kā septembra migla. Labsajūtā aizvēris acis, jūs tās atvērsiet kādā kupejā. Aiz loga jās balti zirgi un nerātni velosipēdisti dzīs pēdas mežģīņotām jaunkundzēm, kuras groziņos nesīs pa 6 sārtiem āboliem un piena pudelei katra. Jūs izlieksities pa logu uzsmēķēt sava mūža labāko cigareti, kad pamanīsiet dzimtās pilsētas tirgus aprises, kas sliesies oranžās debesīs kā lauku dāmu krūtis. Dārgais Divlitra Draugs jums pasniegs mēteli, uzvilks galvā mici, sakārtos apkakli un aproces, un jūs abi kā divi švīti-pasaules valdnieki soļosiet pa Rīgas bruģi. Kādā dzīvoklī jūs sveicinās Eriks Ādamsons, vienlaikus šķirstīdams kaut ko, kas, viņa paša vārdiem, esot fragmenti no Fransuā Rablē izcilākā veikuma, bet gramofonā dudinās trompetes.
Jums dvēselē paliks tik silti, ka nedusmosieties, no rīta attopoties, ka Dārgais Draugs aizgājis projām jūsu tumšbrūnajā mētelī.
Negrozās divucis
Bet stikls vai arī bundža-
Ja šodien jebkas cits,
Es jūtos kā Jūda, kā Hitlers,
Kā kolaboracionists.
======
Nedusmojiet uz pasauli, jo Divlitra rokas ir siltas, bet acis - spožas un aicinošas. Lai uzvar draudzība, dodieties plašumos roku rokā un jums pavērsies Kosmoss un Vispasaules spektrs. Jūs spiedīsit roku V. I. Ļeņinam dzeltenu tapešu fonā, un uz galda šķelmīgs gulēs viens zaļš un marinēts gurķis. Pēc tam jūs aizlidināsities līdz Vegasai pie Dr. Hantera Tompsona. Dārgais Draugs jums piekraus pilnu šķīvi ar kūpošiem pelmeņiem un krējums būs biezs kā septembra migla. Labsajūtā aizvēris acis, jūs tās atvērsiet kādā kupejā. Aiz loga jās balti zirgi un nerātni velosipēdisti dzīs pēdas mežģīņotām jaunkundzēm, kuras groziņos nesīs pa 6 sārtiem āboliem un piena pudelei katra. Jūs izlieksities pa logu uzsmēķēt sava mūža labāko cigareti, kad pamanīsiet dzimtās pilsētas tirgus aprises, kas sliesies oranžās debesīs kā lauku dāmu krūtis. Dārgais Divlitra Draugs jums pasniegs mēteli, uzvilks galvā mici, sakārtos apkakli un aproces, un jūs abi kā divi švīti-pasaules valdnieki soļosiet pa Rīgas bruģi. Kādā dzīvoklī jūs sveicinās Eriks Ādamsons, vienlaikus šķirstīdams kaut ko, kas, viņa paša vārdiem, esot fragmenti no Fransuā Rablē izcilākā veikuma, bet gramofonā dudinās trompetes.
Jums dvēselē paliks tik silti, ka nedusmosieties, no rīta attopoties, ka Dārgais Draugs aizgājis projām jūsu tumšbrūnajā mētelī.
Ielej