Vakar piezvanīja Uldis, biedrs no laikiem, kad nebijām "pieaugušo pasaules" piekritēji. Tādi zvani, nerunājot nemaz par "dzīvajām" sarunām notiek... nezinu, vai biežāk ir Jaunais gads, vai tādas sarunas. Bet runāt biju spējīgs, daudz ko arī pateicu, kas mani nodarbina. Ceru, ka viņam varbūt ir interesants mans skatījums, tāpēc zvana. Sevī ir dīvaini skatīties, kad tu patiešām sarunājies ar, teiksim, draugu (tur tā lieta, ka nevari saprast), tas ir tik neierasts process... Varbūt ar kaut kādām jau ārprāta pazīmēm.