Piektdiena, 17. Dec 2021, 16:55

Jānim būs arī tāds periods, kad viņš mēnešiem nerādīsies Cibā. Ja cilvēks nav vesels, tas vēl nav iemesls viņu norakstīt. Vai, ja nav īpaši gudrs, arī. Bet palīdzēt mēs laikam nevaram.
 ir doma | 17 raksta

Piektdiena, 17. Dec 2021, 19:13
[info]multipimp

Zoss ir monogāma, veidojot noturīgu pāri uz ilgāku laiku, reizēm uz mūžu.[2] Atšķirībā no citiem zosveidīgajiem, kas veido ilgstošas attiecības, tā ir teritoriāla tikai ligzdošanas laikā. Zosu mātīte, kas izveidojusi pāri, ir dominantāka kā pārējās, un tā ēd vairāk kā citas. Divas īpašības, kas nodrošina vairāk pēcnācēju.[8] Atšķirībā no pīlēm zosīm ir mazāki dējumi, toties zosulēni ir labāki izdzīvotāji kā pīlēni, jo par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Vecāki agresīvi sargā gan ligzdas teritoriju, gan vēlāk zosulēnus.[2]
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 17. Dec 2021, 19:33
[info]multipimp

Zosis Latvijā ir bieži sastopamas caurceļošanas laikā, taču reti citās sezonās. Īpaši bieži caurceļotāji ir sējas zoss (Anser fabalis) un baltpieres zoss (Anser albifrons). Samērā nelielā skaitā lielākajos niedrāju ezeros ligzdo meža zoss (Anser anser).[3] Divas reizes ir konstatēti Kanādas zoss (Branta canadensis) ligzdošanas gadījumi, tomēr pēdējos gados tas nav atkārtojies.[4]

Kopumā Latvijā novērojamas 13 zosu sugas: sējas zoss, tundras sējas zoss (Anser serrirostris), īsknābja zoss (Anser brachyrhynchus)[5], baltpieres zoss, kalnu zoss (Anser indicus), mazā zoss (Anser erythropus), meža zoss, sniega zoss (Anser caerulescens), Bafina zoss (Branta hutchinsii), baltvaigu zoss (Branta leucopsis), Kanādas zoss, melngalvas zoss (Branta bernicla) un sarkankakla zoss (Branta ruficollis).[6][7]
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 17. Dec 2021, 19:34
[info]divas_zosis

es izlasu tavus komentārus, prikiņ! ne jau velti lohu topā tiku.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 17. Dec 2021, 19:38
[info]multipimp

Par to tu tāds skābens? Ja nu kas, es neesmu nefolks, bet lohs tu tāpat esi.
Iepriekšējais - Atbildēt