Kas ir zibens? Kâ tas rodas?
Kâdi ir tâ uzdevumi?
Zibens ir energoinformatîva
dzîvîbas forma, kas rodas
saskaroties aukstajâm un karstajâm
gaisa masâm, tas ir kâ îslaicîga elektriskâs
strâvas izlâde starp diviem
mâkoòiem, starp viena mâkoòa
daïâm vai starp mâkoòiem un
zemi, radot spriegumu, kas mçrâms
daudzos miljonos voltu.
Viena no zibens formâm ir lodveida
zibens – energoinformatîva
dzîvîbas forma ar savu apziòu.
Lodveida zibens ir spçjîgs koncentrçties
vienotâ veselâ kodolâ, un tas
ir paredzçts noteiktu uzdevumu
izpildei uz Zemes. Ja no paralçlajâm
pasaulçm tam netiek dots konkrçts
rîkojums, tas lido tur, kur pats
vçlas, un visbieþâk izlâdçjas saskarç
ar koku vai kâdu citu objektu. Izlâdçðanâs
nozîmç lodveida zibens
pârieðanu paralçlajâ pasaulç gadîjumâ,
ja ir nepiecieðama tâ pârtapðana
jaunâ dzîvîbas formâ. Ja
ðâdas vajadzîbas nav, lodveida
zibens izlâdes procesa rezultâtâ
iestâjas tâ nâve jeb sadalîðanâs elementârdaïiòâs
lîdz tâdai stadijai,
kad to savienoðanâs iepriekðçjâ
kârtîbâ vairs nav iespçjama.
Bieþi lodveida zibens izlâdçjas,
saskaroties ar veciem, savu laiku
jau nodzîvojuðiem kokiem. Tas
notiek tâdos gadîjumos, ja tam ir
nepiecieðamîba kopâ ar koka dvçseli
pârvietoties uz paralçlajâm
pasaulçm un pârveidoties jaunâ
dzîvîbas formâ. Reizçm cilvçki paði
izsauc uz sevi zibeni, piemçram,
sakot: kaut zibens mani saspertu, ja
es nerunâju patiesîbu. Atkârtoti
zibens nekad neuzlâdçjas. Saòemot
noteiktu uzdevumu un to izpildot,
lodveida zibens pçkðòi izzûd no
redzesloka.
(c) Nepieskaitāmais Laikraksts (Nr. 6) 2005