|
Jan. 13th, 2012|05:03 pm |
Un manas rokas čūskās lokās kā garas takas pa tavu domu mežu, miglainu un klusu.
Un manas rokas melo, upei acīs skatīdamās, ka ieplūšana tavā jūrā būs tik viegla.
Un manas rokas apkārt apvijas un pazīst dziļumu, kur spalvas smagums krīt.
Un manas rokas zīmē nezināmas zīmes uz tavas ādas krīta tīrās tāfeles.
Un manas rokas vējā paceļas pār tevi kā divas smagas kaulu saules.
Un manas rokas smejas uz tava prieka kraujas sasildītās sejas.
Un manas rokas kliedz kā tavā tronī ieslodzītais zvans.
Un manas rokas klusē tavā ūdens melnā mutē.
Un manas rokas atmin tava smīna mīklas.
Un manas rokas zina, ko tu zini.
Un manas rokas dzīvo tevī.
Un manas rokas tevī ir
manas rokas. |
|