|
May. 12th, 2010|05:06 pm |
piesien mani aiz kājas augstākā plaukstošā zarā, kura ziedos man karāties galvu uz leju ar vārnām zaļām kā bērzlapām, un, smejoties ārprāta smieklos, būt divus procentus bērnam, kad ik rītu pa ceļam uz darbu nomet naudu uz galda cepumu drupačām, kafijas riņķiem pa vidu
un dažreiz
uzrāpies nobučot smejošo
muti
|
|