|
Apr. 8th, 2010|08:13 am |
man nepatīk lietas, uz ko "jāpiespiežas"
tāda, piemēram, šosemestri ir skola
galīgi kaitina
viss ir tik garlaicīgs un neaizraujošs
tāds kā kaut kāda pote vai zobārsts, kas jāpacieš un viss
nepatīk man par šīm lietām domāt, kad apkārt visa kā tik daudz un skaista
vakar soļoju pa Pārdaugavas saulaino pusi uz mājām
kādi 6km
atnācu, nokritu, aizmigu pulsējošām pēdām
pamodos, kad, Kaspars no darba atnācis, mani bužināja
vispār mana mēnessardzība sāk pieņemties spēkā
tas, ka runāju, daru lietas, staigāju, ir smieklīgi
bet tas, ka sapņi jūk ar realitāti un neko nekad nevar saprast - kas ir pateikts, kas ne, kas nosapņots, kas miega stāvoklī izdarīts. un tad pamosties tāds - nekāds, izmocīts un nesaprotams
kādā dzejolī lasīju
"Gribas mācīties vakarskolā
no rītiem mīlēties ilgi"
vai kaut kā tā, precīzi neatceros,
bet tieši tā es tagad jūtos |
|