Diapozitīvs

Baigi labais gaļas koncerts uz bleķa pannas bija vakar Depo!

Sat, 14 Nov 2026 13:33:46 GMT

Iepriekš te noteikti esmu padalījies savā sajūsmā par poļu blekmetālu, par to dažādību, bezkompromisa spēku, radošumu un totālu Fuck Off. Kultūras griezumā tur tieši un likumsakarīgi - kur kreistietība dominē tik ļoti tavu ikdienu, tur pagrīdē dominēs arī tās pretmeti.
Tikai un vienīgi cilvēcīgi.
Lūk, no Polijas ieradās pamuzicēt iepriekš manītie un atzītie Medico Peste, kā arī manā redzeslokā kaut kā līdz šajai dienai nenonākušie Nihilvm, kuri dvēselē iegāja ar pirmo noti! Uzstājās arī mūsu Eremos un leišu Sisyphean. Mazliet par katru dilstošā koncertēšanas patikšanas kārtībā.

Nihilvm
Brīnos, ka šī grupa nebija nonākusi manā redzeslokā - vai tiešām riņķī jau 6 gadi, kopš izgāju cauri poļu grupu tūkstošiem iekš Metal Archives? Tā sanāk! Citādi es noteikti šos būtu piefiksējis! Banda dibināta 2020. gadā un tieši ar viņu plati es pametu Depo telpas - sniedza izcilu priekšnesumu ar labu skaņu un šamējo aplūkotās tēmas - kosmoss, nāvīte un seno civilizāciju šamanistiskā tumsiņa - tas viss man tak kā reiz pa spalvai! Ancient Cosmic Emanation gaida, kad man ausis atlabs, lai tās piebāztu pilnas ar gardu un tumšu dvēseļu purva rāvu!

Eremos
Lieliska skaņa, laba muzicēšana un tad, kad mūsu šī blice izdos plati - es noteikti to nopirkšu. Pagaidām visspēcīgākā un labākā viņu uzstāšanās - Melnās piektdienas koncerts nobāl šīs uzstāšanās priekšā! Eremos smuki uz bleķa pannas pārliecinoši cep kaut ko savu no dažādām - brīžiem pat šķietami konfliktējošām sastāvdaļām - tādējādi demonstrējot atzīstamu pavārmākslu. Jādomā, ka mūsējie vēl tikai slīpēs un slīpēs savu dārgakmeni un novēlu visu iespējamo, lai tas arī izdotos! Depo laikam saprot skaņu?! Jo nu - diezgan jumtu cilājoši nospēlēja!

Medico Peste
Mēra mediķi spēlē nesaudzīgu un disonantu šizofrēniju, kurai pēdējā albumā pievienots arī šis un tas šamanistisks, dzīvniecisks, teatrāls, elektronisks un citāds, kas manā redzeslokā visai ievērojami ceļ viņu vērtību. Būtu es prims koncerta iepazinies ar pēdējo viņu albumu, būtu arī viņu merch galdiņu patukšojis par vienu plati. Tagad ar savām pēckoncerta pusdzirdīgajām ausīm klausos to un jā - suka - varēja tak par 25E ieķert - uz vakaru Tērvetniekos vien jau tā summa aizgāja... Ehh. Nekas, gan jau citu reizi - nav tā, ka man nebūtu teju 300 plates pērkamo plašu sarakstā (pievieno Medico Peste - Aesthetic of Hunger).

Sisyphean
Arī šie lietuvieši bija atbraukuši ciemos uzspēlēt. Tiesa, mani gan nepaķēra īsti šoreiz, lai gan dzirdu pirmo reizi dzīvajā. Līdzīgi arī ierakstos - ir tur lietas un viss tā kā kārtībā, bet kaut kā nepaķer līdz galam, vien uz procentiem 66,6. Tas nozīmē vien to, ka jātur Modris pār šo grupu, jo nākotnē noteikti viņi droši vien izdos kaut ko sulīgu - vokāls trešīgs, nesmādē rīkles dziedājumus, ģitāras spēlē disonanti un tur viss savās vietās, bet nav tā visu pasauli mainošā sitiena pa olām.

Jāizdala te arī goda žetonus!

DARBA KULTŪRA
Visas blices atdeva sevi par visiem 100% pustukšam klubam! Un te jau otrs tāds gadījums pēc kārtas, kad izcila koncerta sajūta pēc skaitliski maza apmeklējuma. Ceturtais dzīvē. Nabaklabā lieliski nospēlēja kolumbieši Inquisition, peldošajā darbnīcā izcili nodārdēja Evoken. Pirmspēdējais vairāku grupu koncītis Melnajā piektdienā - maz cilvēku, bet visi ir savējie un par savējo - nevienas liekas dvēseles, visi savās vietās un kāri tver katru mirkli - tight AF.

KLUBS
Biju jaunajā adresē pirmo reizi un, par telpām runājot - baigi piedūra industriālā atzara interjers ar tādu kaut kādu atmosfērīgu, ēterisku piesitienu - droši vien augsto logu un griestu dēļ, kas rada tādu kā tumšās kapelas auru. Bāri te 2 gabali - tepat pie skatuves un vēl augšā pa trepītēm, kur piesēžamā zona un tirgoņu galdiņš. Tiesa, ledusskapjos un no krāna tikai Tērvetes tek. Dzert šlāgeri pa 5EUR šķiet jau par daudz prasīts un dažādībiņu derētu - metālists ir alus gurmāns beigu galā!

SKAŅA!
Šiem tur ir kārtīgi telpu rībinošs zemo frekvenču risinājums, bet vidi un augšas nāk no griestos iekārtām taures tipa skandām, kurām piemīt nelaime diezgan fokusēt skaņu. Kad tu ieej svītspotā - bauda un nemaz nemani to, ka apskaņošana notiek nopietnos decibelos - nav, teiksim, Melnajai piektdienai ierastā un ausi iznīcinošā ķērcošā putra, bet ir drīzāk kā ar platēm caur labu skaņas sistēmu ar lielajām skandām: skaļi, pārliecinoši, detalizēti, dinamiski un bez kropļojumiem. Rīb miesa, bet dzirdi katru sīko detaļu un par to cepums Depo! Vienīgi vokālu miksā varēja par decibeliem 3 vairāk pacelt, visādi citādi - zelts!

P.S.
Augšējo frekvenču dzirdamību gan jau pēc dienām divām atgūšu un atkal jau atceros - moš tomēr dažādas caurlaidības ausu aizbāžņus pamēģināt, lai var saglabāt mūzikas spēku un nemaksāt par to ar nokautu dzirdi uz 2 dienām? Nu, kaut vai tikai tāpēc, lai skaļu metālu varētu dzīvē baudīt ilgāk!

Noteikti vēl jāaiziet kādu reizi uz Depo pārbaudīt skaņu - jāpārliecinās!
http://klubsdepo.lv/aiziet_4357

https://www.youtube.com/watch?v=ImhxrWxV8j4

Jersika Records

Thu, 12 Nov 2026 11:30:14 GMT

Ipatikās čalītim skaņuplates.
Sistemātiski izgāju cauri visam savas iemīļotās mūzikas redzeslokam un atlasīju tikai pašu kodolu, kuru ievietoju savā Discogs profila Wantlistē. Tur šobrīd ir 276 albumi. Apnika digitālais tukšumiņš, vajag to aizpildīt ar būtisko, bagātinošo. Lēnām, pa platītei vai divām mēnesī!

Procesā uzzināju, ka mums ir kvalitatīva analogā ierakstu studija, kas taisa pamatā džezu - Jersika.
Ātri paklausījos visu katalogu un pirmo pamanīju Kuba albumu Laukumi, jo tajā sazīmēju ko tumšāku, ko abstraktāku, ko brīvāku un uz atmosfērīgu Ambient velkošu. Baigi iepatikās Jersikas darbs - tik tīrs, tik dinamisks, tik labs, tik viscaur uzteicams, ka tīrā bauda atskaņot. Baigi iepatikās Kubas muzicēšana un ceru vēl uz kādu albumu nākotnē, lai gan tur viss pajucis. Iedrošinoša zelta fonda kvalitāte - letiņi joprojām spēj rādīt priekšzīmi visai pasaulei un par to - fakin lepnums!

Tagad ņemu un pasūtu otru Jersikas katalogā pamanīto - svaigo Toma Rudzinska plati ABYSS II
Ātri paklausījos albumu un sapratu - nav īsti mans, bet tur ir daudz manējā. Ieskats albumā mani - dvēselē mataino plikpauri - neatbaidīja. Gluži otrādi - pirmie darbi akceptējas jau no pirmās klausīšanās reizes un pārējie skaņdarbi ir vien muzikālā loka paplašināšanas treniņa jautājums.

Značit un ko nu?

Značit man būs otra šanse baudīt lielisku un pat unikālu pasaules līmeņa džezu vislabākajā formātā un rituālā - plates. Procesā es bagātinos un mani ne nieka nerausta tas, ka pērku nemetālu - "trve" ir BS/Gatekeeping - daru, ko un kad gribu un, ja vajag izvilkt jēlu/nenoslīpētu/neiztirzājošu "filozofiju" - trve pret sevi, nevis aklas lojalitātes, jo mainīties nedrīkstot neviens, bet visiem esot jāmainās. Fakinie 'murikāņi ar savu tukšo bināro diršanu, kas regresā vien ved. Es varu teju reizē kratīt pačku, rūkt un notraukt asariņu par to, cik skaisti!

Mani gandarī tas, ka beidzot spēju dot, nevis par velti ņemt. Sajūta to visu darot? Bļā, cepī un latvieši - malači! Par tādu darbu galīgi nav žēl samaksāt plates cenu un saņemt to tieši no Jersikas vadītāja rokām, nemaksājot ne centa nevienam pašam starpniekam/liekēdim :)

https://www.youtube.com/watch?v=nNYY0QqEvxc

Par sievietēm, gaļu un soctīkliem

Thu, 12 Nov 2026 09:19:55 GMT

Atnāku ciemos pie skaistas sievietes, knapi apsēdos pie galda un man noliek lasīt Instagram postu uz 17 lapām par to, kā vienai ārzemju sievietei neveicas ar savu super seksīgo augumu, ka nepatīkama uzmanība un incidenti saistībā ar to, traumas atrautas viņas personībai izfiltrējot šos impulsus, interpretējot tos kaitnieciski.

Es tāds - nesapratu!
Es negribu lasīt kaut ko tādu, mums nav sarunāts tagad lauzt zobenus par asiem jautājumiem - es tikko esmu ieradies šajā skaistajā rudens dienā, nopaijājis visus ciema kaķus, kurus reiz saucu par savējiem. Man vēl auksti vaigi, bet tu man spied kaut ko lasīt iz resursa, kurā es ne bez iemesla vairs neesmu, kuru ne bez iemesla pametu. Kāpēc? Vai es tieku apsūdzēts un man tagad ir audzinošā literatūra jālasa, kāpēc? No viņas izskan diezgan mērāma vispārinājumu čupiņa vīriešu uzvedības jautājumos, caur kuru manu lielu viņas sāpi. Tātad, es savā ziņā tieku vainots tajā, ka esmu vīrietis un mēdzu iekārot un arī iekarot lietas. Mani, tikko ieradušos ciemos, cenšas audzināt un īsti netiek uzklausīts, ka nevēlos neko no šī tagad šķetināt. Ir redzams, ka esmu ieradies "nepareizajā" brīdī jeb emociju kulminācijā un cilvēkam vajag kaut kur to negatīvo enerģiju nogrūst. Un te pagadījos es, kurš jau ir šīs rīcības dēļ diezgan iekšķīgi nosvilināts un ne reizi vien arī reāli aizsvīlies...

Ehh, labi - es noteicu.
Ja tas tev ir tik svarīgi, tad nolasi man, lūdzu, jo es nelasīšu kaut ko man derdzošā platformā. Es nelasīšu kaut ko, kas randomā apsūdz un uzvelk. Viņa ņem un arī lasa. Pirmo minūti, trešo, piekto... Lai neizplūstu konkrētā posta detaļās: vienā putrā sievišķis sametis 1) pensionāru aizrādījumus par viņuprāt pārāk atkailināto un maucīgo 14 gadus veco ķermeni; 2) iekāres pilnus svešinieku skatienus; 3) reālus privātās telpas aizskārumus un 4) tiesības sabiedrībā ģērbties kā grib, netiekot skatītai kā gaļai u.tml.
Klausos bik ar jurista ausīm, jo runa ir par noziegumiem līdzīgu priekšmetu - klausos un domāju: jā, sūri - šis konkrētais jau traktējams kā noziedzīga rīcība. Jā, sūri - šis traktējams kā neadekvāta rīcība, kas aizskar privāto telpu, bet bīstamību nerada. Nē, te gan vienkārši herņa, bet viņas skatījums uz to jau ir ar traumas raksturu, līdz ar ko viss viņas namiņš ir šķībs un krāsots pārlieku tumši - redz sabiezinātās krāsās lietas. Heh, te gan viņa varēja radīt stratēģisku elementu no sava ķermeņa - panākt atšķirīgas lietas, balstoties uz kailas ādas procentu konkrētajās situācijās. Nē, te gan viņa totāli šauj garām, drāmu taisa, bet tas ir saprotami - tipiska aizstāvības pozīcija, kas apaugusi vēl ar visādiem kompleksiem par savu sasodīti skaisto augumu... Nē, te gan auzas - ir tiesības, bet katrai tiesībai pretim ir arī pienākums. Ir rīcība un ir sekas, nedzīvojam naivā Leiputrijā, there be monsters!
Lasa viņa un skatos - trīc viņas balss, dreb rokas, manāms liels pārdzīvojums - es zinu, ka viņa ir saņēmusi neadekvātu uzmanību no apkārtējiem, piedzīvojusi rupjus privātās telpas pārkāpumus, uzmākšanos. Piedzīvojusi arī vajāšanu Rīgas nakts ielās - paglābām ar draugu, bet vanabī supervaroni rokās nedabūjām un gan jau labi, ka tā, citādi mēs būtu vēl ieberzušies kriminālatbildībā, savā klusajā pagrabā salaužot visus idiota locekļus - katru pirkstiņu - izsitot katru viņa zobu, noniecinot tepat uz vietas zemāk par kaķa vēmekli, tad atstājam šo lupatu uz klusas ielas mētāties, lai sētnieks no rīta organizē kurjeru uz visām slimnīcām pēc kārtas...
Noklausos visu un vērtēju kopainu: Jā, tas viss ir skumji un sāpīgi, nepelnīti un protams, ka tu baigi uzvilkies, jo pašas pieredze nav baigi rožainā. Bet kopumā - posts ir melna huiņa, kura viņai nebija ne vajadzīga, ne tā ko dabā maina - atgādina vien cilvēkam traumatiskas pieredzes, pārdzīvojumus un taisa berzēšanos lieku.

Un kas tieši mainās no sevis eksponēšanas soctīklu negatīvisma valūtai?
Ir nianses, gradācija un pustoņi starp to, kā ģērbjas konkrētā vietā, situācijā un laikā, starp izklaidīgiem vīriešu skatieniem uz jaunas meitenes ķermeņa dotībām un reālu nevēlamu uzmanības izrādīšanu/uzmākšanos; starp nosodošiem pensionāru komentiem un jau telpu pārkāpjošo/sodāmo. Bet te viss ir vienā melnā zampas katlā, kurā visas nianses pazudušas. Lūk, kas tad mainās? Kā šis posts palīdzēs manai bijušajai mazināt šādas situācijas dabā, viņai uzmācoties ar šādu postu apkārtējiem vīriešcilvēkiem, savam bijušajam? Kas mainītos, ja viņai Fēčalgoritms nebūtu adresējis šo šūmējošo postu šodien? Lūk, kas: viņas emocionālā un garīgā labklājība šodien nebūtu dirsā.
Posti soctīklos nemazina noziegumu skaitu. Nekādas reālas un produktīvas darbības nav veiktas, bet algoritms ir nodrošinājis smagu emocionālo pārdzīvojumu un negatīvismu jau vismaz 2 personām - pamatā viņai un pastarpināti - man. Algoritms panācis savu - cilvēks nav nolicis mobilo, turpina lietot Instagram un izdarījis mēģinājumu atgriezt mani tajā, uzmācoties ar negatīvisma pilnu saturu.
Cik labi, ka esmu no tās vilku un hiēnu bedres ārā!

Kas te ir būtiskais?
Par attieksmi vienam pret otru sabiedrībā noteikti ir jārunā, bet ir svarīgi atrast pareizo veidu, kas nodrošinās pareizo iesaisti un rezultātu. Caur apsūdzībām, dramatizēšanu, bļaušanu, no kuras automātiski cilvēki novēršas? Caur posta uzspiešanu tikko ciemos atnākušajam bijušajam, kurš uz stundu ieradās ar smaidu un siltumu, bet tagad sajūtas apsūdzēts, jo viņam pārmet vīrieša dabu, jauc skatienus ar noziegumiem, vispārina vīriešu seksuālo uzvedību par klaji sodāmu, lai gan tur tik daudz nianšu un personisko skatījumu, ka bail? Vai tomēr caur dialogu kaut kā?
Nezinu, nezinu...
Zinu, īstenībā - publiski pēdējos gados Latvijas ēterā ļoti plaši tiek runāts par bērniem un vardarbību, ko viņi piedzīvo - tā skaitā seksuālo. Par to šodien runā valdības līmenī - vakar kā skolas tehniskais darbinieks saņēmu Latvijas pašvaldību mācību centra apliecību "Par speciālo zināšanu apguvi bērnu tiesību aizsardzības jomā" 8 akadēmisko stundu lējumā - ministriju noteikta obligātā literatūra šādiem skolu darbiniekiem. Lai gan to "mācību"saturs bija baigi ātrs, sauss un sajūtās tīri "ķeksīša dēļ" - atšķirībā no IG ieraksta nejutos apsūdzēts it visā tikai tāpēc, ka man krāns starp kājām un man neradās jautājumi - tā vietā es uzsūcu no satura būtisko, domājot līdzi.
Par to šodien runā ziņās, TV, radio. Runā internetā - intervijas, psiholoģija, juridiskais aspekts, kas nebaidās ielūkoties tajās šķiedrās un mehānismos, lai saprastu, no kurienes viss šis nāk - izvarota tauta, krievu normalizētā smagā vardarbība, no kurienes mums caur dialogu jāizaug... Konservatīvisms Vs liberālisms. Runā neitrāli, bez apsūdzībām, bez klausītāja kaunināšanas un es dzirdu. Dzirdu un domāju - vai tiešām tas nodarījumu procents tik augsts un ko es varu darīt, lai personīgi es neliktu sievietēm/meitenēm justies neērti savu apmaldījušos skatienu dēļ, jo dāmām uz pieres nav rakstīts viņu vecums un attieksme pret sevi publiskajā telpā?
Beigu galā - apprecēt, iekarot, iekārot, paņemt - tas viss liecina par kultūru, pieeju pretējam dzimumam no tādas kā mednieka perspektīvas, kas vienā gadījumā var būt vēlama un interesanta pretējai pusei, bet citā - pat traumatiski. Atšķirība ir niansē un tajā, kā otra puse to uztver. Vienas un tās pašas darbības, bet pilnīgi pretēji rezultāti un mums kā sabiedrības locekļiem laikam ir jāapgūst ieraudzīt šo niansi un pārtraukt darbibas, kuras nevēlamies veikt, lai neatstātu otrā cilvēkā pēdas, kuras nevēlamies atstāt. Jo nu - ej un saproti, vai tas, ka bērnībā trenkāju dāmas, viņām izskatījās pēc maniaka, kas nesās pakaļ? Ej nu saproti vai tas, ka bijušajām esmu teicis: "Parādi pupus!", ir izklausījies kā viņu ķermeņu apbrīnošana un vēlme šīs dāmas "apēst" (mana perspektīva), vai kā nevēlama uzvedība, kas aizskar privāto telpu un padara par gaļu (traumēta cilvēka perspektīva)? Vai arī te notiek soctīklam tipiskais - vispārināšana, apsūdzība, ķildošanās - viss slikti, vīrieši ir cūkas un viss, saruna beigta, neviena puse neko no cepiena nav ieguvusi, vai ne?

Un tieši tā operē asociālie soctīkli.
Negatīvisms kā važas lietotāja galā, kas ar šūmējošo piesien platformai un tad paiet veselas dienas, esot tur ielogotam un trinot zobenus ar svešiniekiem, kuri visbiežāk atnākuši tikai ierēkt. Tādējādi tiek paildzināts plēšanās laiks un tādējādi tu esi ilgāk tur ielogots, tādējādi tu skaties vairāk reklāmas un uz šī darījuma visa tā herņa rūc, pelna naudu. Fēce pelna ar tavām acīm, caur visādiem mehānismiem atrodot veidus, kā tevi arvien vairāk un vairāk mērcēt reklāmās. Negatīvisms kā valūta platformas turētāju galā. Kāds platformas saimnieks, tāda platforma.

Soctīkli nav diez ko sociāli - ar to nevar nopelnīt!

Jautājums - ko sociāli vērtīgu no soctīkla viņa todien ieguva?
Mani, piemēram, sasniedza šis dialogs sabiedrībā, nevis lamāšanās un apsūdzības nodzertā ballītē soctīklos. Jebšu - vienā lapenē notiek dialogs un progress, bet slēgtajā lapenē blakus - raudāšana, traumas, lamāšanās un ūdeņu duļķošana - tipiski pēc 'murikāņu parauga, kur viens ir pret otru, kur viss ir vai nu balts, vai melns, lai gan dzīvē absolūti nekas nav tik kategorisks. NEKAS!

Kurā lapenē tu kā sabiedrības loceklis gribētu piesēst, paķert kafiju un parunāt par šo problēmu?

P.S.
Interesanti, ka sanāca dabā novērot viskrasāk to, ko biju iezīmējis iepriekšējā postā. Dzīve dažkārt super ātri piegādā piemērus.
Un tikšanās rezultāts ar bijušo - redzu un žēl man, ka traumēts cilvēks caur soctīklu tiek vilkts cauri savas dzīves dubļiem - ik stundu, ik postu. Jo soctīkls ar šūmēšanos pelna. Moš tomēr izlogoties uz visiem laikiem un ieelpot svaigu Latvijas gaisu, parunāt ar ciemiņu bez IG vircas fonā?

Simbolu nozīme

Wed, 11 Nov 2026 11:02:42 GMT

Interesanti ir vērot to pakāpi, kādā amerikanizācija ir skārusi Latvijas sabiedrību.
Viens interesants novērojamais elements: operatīvā transporta gaismas un skaņas signāli medijos Vs CSN noteiktais un LV dabā notiekošais.

Skatamies tās pašas LDz veļu multenītes - 2. sezonas epizodi Šoferīša smūtijs.
Kādas gaismas mentiem attēlotas pakaļdzīšanās situācijā? Kādas gaismas ir realitātē pie mums novērojamas šajos gadījumos? Ko pie mums nozīmē tie retie gadījumi, kad ieslēgts arī sarkanais? Šiem simboliem nav bezmērķīgs raksturs un tie katrā valstī mēdz būt stipri atšķirīgi.
Daļēji piekritīšu, ka nodarbojos ar piesiešanos, bet nu - te acīmredzama putra animatoru galvās un kino ietekme, kuru jau var apspriest un analizēt! Beigu galā - neviens nenāca un ar varu neteica, kā ko krāsot, bet tika automātiski krāsots pēc ASV ģīmja, nevis tā, kas reāli notiek aiz animatoru loga un tā, kas noteikts CSN. Kino > novērojumi dabā > normatīvie akti - vai šādi jādzīvo? : D

Par to arī viss stāsts un mini cepiens: ja tiktu lietoti pareizi simboli jau no bērna kājas, šis ieraksts neeksistētu un varbūt vairāk ļaužu uz ielas spētu nošķirt kino no realitātes - šobrīd ar šo (un realitātes uztveri kopumā) daudziem ir problēmas un diemžēl - nejokoju!
Reiganam, piemēram, arī šķita, ka reāli ir piedzīvoti notikumi, kas realitātē notika tikai filmēšanās laukumā. Cilvēka uztvere ir savdabīga manta, jāņem vērā tās īpatnības un jātur Modris pār notiekošo.

Īsumā - operatīvā transporta simboli, to nozīme LV:
- Zils bez skaņas: nav jādara nekas, tik jāņem vērā brīdinājums, ka tāds te blakus eksistē un jābūt gatavam aši reaģēt.
- Zils ar skaņu: jādod ceļš, neapturot transportlīdzekli. Ja tu apstājies pie zilā, esi pelnījis pa seju, jo pārkāp CSN prasības un radi situācijas.
- Zils + sarkans ar skaņu: jāapstājas malā un jāgaida uz VIPekļu eskortu, kolonnu noslēdzot mentu auto tikai ar zilajām gaismām (bez skaņas).

Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi", 27. punkts. https://likumi.lv/ta/id/274865#p27

Reklāmbloķētājs - nepieciešamība

Tue, 10 Nov 2026 20:18:34 GMT

Sākot strādāt skolā un sniedzot atbalstu nopietnāka izmēra kolektīvam, iezīmējās interesantas lietas: 1) cilvēki nav informēti par reklāmbloķētājiem un 2) reti, kurš resurss ir tik kretīnisks, ka nelaidīs pa durvīm iekšā, ja nenovilksi bikses pusmastā un GDPR logā nenospiedīsi "Pieņemt visu" vai nepiekritīsi izslēgt reklāmbloķētāju. Šāda agresīva pieeja datu zagšanai nav daudz, kur pasaulē novērota, bet letiņiem ir savi piemēri, ar kuriem lepoties - tādas kreisas lapas kā tvnet, apollo...

Kaut kas, ko es lietoju kopš neatminamiem laikiem, izrādās, ka sabiedrībai nav zināms.

Kā tā? Reklāmbloķētājs:
- sargā tavu maku, jo liels daudzums reklāmu jūtūbē ir krāpšana un tu beigu galā tur neej, lai iepirktos;
- sargā tavus nervus - tev nav jāskatās neprasītas reklāmas, tev nav jādīlo ar saraustītu saturu, tu redzi visu viengabalainu;
- sargā tavus datus un nervus - aiz viltus Download pogām, kuras nāk no feikotām reklāmām, slēpjas vīrusi un citas nejaukas lietas;
- sargā tavu mobilā rēķinu - ja nav bezlimita nets, tad reklāmbloķētājs ietaupīs naudu, nerādot datus sūcošās reklāmas - tu redzi tikai saturu;
- ļauj baudīt Spotify un YouTube bez reklāmām, bez Premium. Laba sajūta ir čakarēt čakarētāju, Zen stāvoklis!

Uzliku visai skolai, lai apgūst šādu lietu un tiek praktiski informēti, ka cilvēks nav bezspēcīgs uzņēmumu riebeklību priekšā. Lai apgūst, kā efektīvi sūtīt dirst šo visu būšanu. Uzdevumi.lv sūdzas, piemēram, bet esmu jau uztaisījis video instruktāžu kā darīties un daudzi jau zina loģiku - turam ieslēgtu visu laiku un, kad kāds obligātais saits rājas par reklāmbloķētāju - tad individuāli tajai lapai pielaidību varam mīkstināt.

Pirmais attīrīšanās solis: slēgt savu inbox.lv kontu un pārvākties uz jebko citu. Otrais solis: dzēsties no soctīkliem vai, ja akūti nepieciešams, lietot tos tikai šamējo ekscesus ierobežojošā WEB pārlūkā. Trešais: reklāmbloķētājs. Ceturtais: izsekotāju jeb trekeru bloķētājs. Piektais: sponsoru bloķētājs tutrubā... Tikai pēc šī rituāla internets atkal kļūst lietojams.

Jā, arī Chrome pārlūkā (defaultais darbam) nets kļūst lietojamāks, lai gan Google izrāda vēlmi to visu nokaut. Par laimi civilizētā sabiedrībā ir likums un atbildība. Tāpēc tur, kur šie pastāv un tiek piemēroti, riebīgu uzņēmēju rokas ir sasietas un iespējas gānīties pret cilvēku - ierobežotas. Tāpēc reklāmas joprojām ir bloķējamas arī Chrome pārlūkā. Arī Edge (MS brendēts pārlūks uz konkurenta produkta bāzes - defaultajām aitām).

Dzīves pieeja:
Man nav jāklausās tavas reklāmas vietā, kurā es neierodos ar domu tērēt naudu. Uz šīs vides sakoptības premises bāzes arī viss attiecīgais prātuļojums un fiziska rīcība. Mans pienākums nav skatīties reklāmas, tavas tiesības nav visu publisko ēteru piegaudot ar vēlmi kļūt turīgākam. Reklāmdošanai nav jābūt industrijai, kurā atceltas ētikas normas un cilvēktiesības. Bet, tā kā tieši tāda tā šobrīd ir, tad nejūtu absolūti nekādu aizturi bloķēt šamējo aktivitātes it visos līmeņos.
Ja no bloķēšanas "cieš" mazāks cilvēciņš (pirātisms ķipa lol) - sorry, esi šī kara upuris un padomā drīzāk, kur velti savu laiku un enerģiju.

Fēcītes un vackrapiņi

Tue, 10 Nov 2026 19:04:50 GMT

Raksta bratans:
Sveicieni no Gundas jubliejā - tu neesot soctīklos, tāpēc palūdza nodot!

Es domāju:
Cilvēks ir mana krustmāte. Mans tālruņa Nr. nav mainījies gadus 20. Kas pēkšņi notika, ka nevar piezvanīt vai uzbliezt SMS? Tikai soctīkli eksistē, ja? Tā viš ir, tā viņš ir. Tieši tik sīkiem solīšiem visas šīs platformas panāk pretējo - mazāk sociāla kontakta. Par sveicieniem protams, ka paldies, bet situācija skaidri iekrāso tās līnijas, kuras ieraugot, pametu soctīklus pirms gadiem vairākiem, jo nevēlos būt tās ainas daļa.

Soctīkli ir laika un gara cietums ar ekspluatīvu biznesa modeli tā kodolā.

Socializēšanās notiek ārpus ekrāniem, vienmēr notikusi. Ekrāni sniedz tikai ilūziju, kas degradē patieso un tie mūsu kabatās eksistē vien vienu paaudzi. Vienu fakin iztekti slimu paaudzi, kuru stūrē tādi silikāta ielejas ~~ķirzakcilvēki~~ ~~ēlieni~~ sociopāti kā geitss, zucc, musk, altman un whatnot. Nav brīnums, ka, sekojot šajai bandai, visas dzīves vērtības ap dirsas rajonu, spiegošanu un ekspluatēšanu vien rādās: kāds gans, tādas aitas.

Ja cilvēks nav fēcē, viņš ir miris

Lazy Processing psiholoģijā - pamatīga šmigla, kas spēj aizēnot pat radnieciskas saites. Kāda velna pēc lai kāds labprātīgi gribētu atrasties fēcēs un likt katru savas dzīves mirkli algoritmam uz paplātes? Aļo? Jo viegli to mēmi, to herņu, to AI ģenerēto mēsliņu pārsūtīt kā sveicienu, devalvējot sociālo vēl zemāk, jo tas cilvēks noteikti nav pašu vārdu vērts?
Jo darbs ir tas, kas runā par vārdu un izgaismo - kur tukša diršana, kur kas jēdzīgs. Soctīkli indeed ir tukšuma tualete, atsēdēts laiks uz Doomscrolling poda, neko sociālu īsti neiegūstot no darījuma, kurā tu, sēžot šajās platformās, esi objekts - reklāmvērošanas bots, nekas vairāk. Un, lai tu vairāk skatītos reklāmas, tevi vairāk šūmē - negatīvisms notur uzmanību vairāk. Negatīvisms kā valūta.

Un drīz tu esi prosta salauzta marionete, kas neredz vairs pat to vietu kartē, kurā gaisu velc plaušās: galva pilna svešu mēslu, amerikanizācija.

Gaisma spīd, bet mājās neviena nav!

Thu, 05 Nov 2026 07:05:14 GMT

Grūti ir saglabāt pozitīvu skatu uz dzīvi, esot Latvijas galvaspilsētā - vietā, kurā koncentrējas teju trešdaļa Latvijas. Nākas ļoti pārdzīvot par saviem latviešiem, just līdzi.

Grūti ar redzi
Viņi redz tikai vilciena pirmo vagonu, pārējie neeksistē. Redzamajā daļā koncentrējas visi neredzīgie un kāpj viens otram virsū, bakstās, taustās un apgrābstās. Un šo drūzmēšanos viņi taisa platformas šaurākajā vietā, vēl ciešāk sevi spiežot siļķu mucā. Nabadziņi.

Grūti ar garīgo veselību
Stresaini šiem, kad viņu redzeslokā pēkšņi nez no kurienes iekāpj cilvēki 300, kas vienkārši ņem un veļas virsū kā ceļarullis. Stress, mīņāšanās, berze. "Vai šajā īsajā vilcienā ietilpst tik daudz cilvēku?", šie, iesprūduši cilpā, mēģina izprast realitāti - gadiem ik rītu un nesekmīgi. Nav tur prāta gaismas diemžēl, nav! Nabadziņi.

Sevišķi grūti ir daiļajam dzimumam
Grūši ir sievietēm skaistām, kuras, tūdaļ kā sāk nez kur spraukties uz ieeju, acumirklī kļūst par baisu izdzimumu. Baigi spējā transformācija, bail skatīties šo šausmu šovu! Bet nu - tas atkārtojas tikpat uzticami kā ziepju operas seriāls. Cik gan skaistu sieviešu aizgājušas nebūtībā!

Ehh, nabaga ļaudis, tik tiešām žēl! Kaut nu viņiem viss izdotos!

Precīzi laikā

Wed, 04 Nov 2026 21:54:36 GMT

Interesanti apzināties, ka mēs, bradātāji, ieradāmies ne par vēlu un ne par agru, bet tieši laikā, lai pamestajos objektos savām acīm redzētu visu Industriālo revolūciju Latvijā. No vāciskās latviešu valodas pirms Endzelīna līdz tehniskajai literatūrai krievu un modernā latviešu valodā.
No elevatoru kausu lentām, tvaika katliem un pamatīgām ēkām līdz padomju rūpniecības pēdējai ķepļep skrūvei un mūsdienu stiklotajām reģipša kastēm, kas kā meli piesedz sūro patiesību.

Tagad, kad Rīgā jauc nost Piensaimnieku un STASC - nākas vien paziņot, ka šur un tur ir paspēts! Ir būts, fotografēts, elpots un justs. Industrija ir baudīta pamatīgi un procesā iegūti forši draugi, kā arī pats esmu kļuvis par tēlaina virziena hobijfotogrāfu, kura iecienītākais žanrs - pamesti objekti - no Latvijas ir galvenokārt aizgājis un vaļaspriekam nu ir jāatrod kas cits.
Paspēts sniegt interviju vai divas, paspēts pafilmēties amatierdoķenē, piedāvāti arī diaprojekcijas vakari ij telpās pamestās, ij kafejnīcās smalkās... Ir!

Skaņas puzle

Tue, 03 Nov 2026 09:10:50 GMT

Cilvēkam-orķestrim forši skolā strādāt. Vienu dienu esi Windows 11 gans, bet citu - Chrome OS. Trešajā - baksti Chrome pārlūku un ceturtajā - sniedz lietotājiem atbalstu un velc videoierakstus no novērošanas kamerām ārā. Piektajā - organizē pārvaldības politikas, bet sestajā - skaņo skolas pasākumus. Septītajā - taisi XLR kabelīšus dažādus, lai apskaņotu visu, kas skolā jāapskaņo.
Ikdienu manu veido šo sastāvdaļu kokteilis jauktā sasecībā un dinamikā. Garlaicīgi nav!

Šoreiz Skolēnu parlaments grib bīdīt skolas radio.
Ideja laba un nav problēmu - braucu uz darbu svētdienas vakarā un pētu skolas PA jebšu Public Announcement (publiskās apskaņošanas) sistēmu - kā tad tā ir organizēta, kā tad skaņas signāls tiek padots uz katru kabinetu un gaiteņiem... Svētdienas vakars, jo kā gan citādi pārbaudīsi kaut ko, kas bļauj pa visu skolu? Tikai un vienīgi neapdzīvotības laiki jāizvēleas. Lūk, dodos un pētu. Ahā - reku kontroles iekārta, reku signāls no tās iet uz kārtīgu jaudas pastūžu kaudzi, bet kur ir visa dižā vadu komutācija? Kaut kur vēl slēpjas, interesanti! Interesanti, bet šoreiz galīgi nav būtiski. Bet interesanti!

Pētu un izpīpēju situāciju:
1) XLR ieeja - sagaida skaļuma līmeņa kontroli otrajā galā - neģeld!
2) RCA ieeja - marķēta AUX un skaļumu gan var šeit regulēt - ģeld!
3) PA sistēma nozīmē darbu mono režīmā - jāparūpējas par iestatījumiem un standartam piemērotu vadu lodēšanu!

1
Nav košēri, jo tad visa skaļuma līmeņa kontrole ir tikai lietotāja galā un šāds risinājums uzprasās uz skaļu nedarbu, lietotāja kļūdiņu vai divām. Tāpēc nevajag taisīt tizli un tad rāties - vajag taisīt gudri! Tā, lai nemaz nepastāvētu iespēja pa visu skolu atskaņot kaut ko par skaļu! Tāpēc izdomāju saglabāt standarta apskaņošanas risinājumu ar mikseris > uzlodēts XLR vads nepieciešamajā garumā > PA ierīce, galā izvēloties tās AUX ieeju. Mono, protams! Lai to panāktu, veicu jaunradi:
2
Uzlodēju XLR > RCA pārejiņu un maksimālais skolas radio skaļuma līmenis tiks noteikts šajā galā, salāgojot to ar miksera 0dB atzīmi. Rezultāts: skolēnam kaifs griezt slaideri līdz galam, bet sistēmai un visiem ļaudīm skolā - radio pieņemamā skaļumā ar mazu jaudas rezervīti.
3
Tā kā uz visu sistēmu tiek padots tikai viens jeb mono signāls, nepieciešams arī avotam pateikt, ka strādājam mono režīmā. Citādi visa informācija, kas stereo attēlā miksēta uz labo kanālu, pazudīs nebūtībā un nebūs dzirdama. Tāpēc attiecīgi iestatījumi Windows platformā - Mono. Rezultāts - no laptopa austiņu ligzdas nāk ārā standarta 3,5mm vads, kas miksera galā sadalās divos 6,35mm jeb lielajos austiņu štekeros - katrs savam kanālam. No tiem tikai melnais jeb kreisais tiek laists mikserī kā Line-In - sarkanais karājas nelietots, nav vajadzīgs. Galā - viss datorā notiekošais skan pareizi. Koncertus, starp citu, arī apskaņo mono režīmā, lai visi visu dzirdētu vienādi.

Ko līdzīgu pirms vasaras brīvlaika taisīju arī Deju zālē, apejot nez kāpēc ar DAP sarežģītu pasākumu, kur cilvēki mocījās ar diskiem bojātā ierīcē, mēģinot datoru pievienot caur MIC ieeju, kas gaida sabalansētu signālu, nevis no datora nākošo...
Uzlodēju XLR > TRRS vadiņu, norādīju datoram strādāt Mono režīmā un miers, visi priecīgi - var diskus datorā, var strīmot, var visu ko pa taisno no interneta un miers - vairāk opciju, labāk. Un būtiskais - skan visa dziesma, nevis tikai kreisais kanāls pa visu zāli!
To bojāto DAP gaidu, kad norakstīs, lai varu atdzīvināt un lietot mājās kā CD atskaņotāju. Tam problēmas ar disku ātruma kontroles poci - gan jau kontaktu tīrīšanas vai kāda kondiķa problēma. Varētu būt risināma lieta un man tad mājās būtu foršs nestandarta verķis ar papildfīčām - atskaņošanas ātruma kontroli, piemēram. Palēnināts Dark Ambient pie diaprojekcijas izpildās ļoti labi, piemēram!

Rīt darbiņā gan jau atkal kaut kas cits būs jādiriģē :)

Lamuvārds

Sat, 31 Oct 2026 10:09:04 GMT

Man ir daudzlīmeņu problēmas ar jēdzienu "Lojalitāte". Kā tev?

Mazliet Ņūmena?

Fri, 30 Oct 2026 20:25:10 GMT

Šķiet, ka nākamā plate manā plauktā būs kaut kas no Gary Numan.

Pirmo reizi par viņu uzzināju, spēlējot, ja nemaldos, pleiša (RIP) spēli Test Drive kuru tur kaut kuru. Tajā bija klipiņš - kopdarbs ar Fear Factory, šim ar FF veicot lielisku Cars izpildījumu. Baigi iecepīja viņa vizuālais tēls un viņa savādums, kas lauzās ārā no CRT ekrāna. Cepīja arī oriģinālais Cars un vēl pāris 70. beigu dziesmas - no laika pirms manas dzimšanas.
Tad es par Gariju aizmirsu uz ilgu laiku līdz kaut kā - pāris dekādes vēlāk - uzdūros viņam atkal - gan jau pateicoties tam, ka viņa daiļrade kļuva tumšāka un attiecīgi - manai gaumei tuvāka: nekāda lieka un sieraina 80. liekulības slāņa, ar ko šis apauga sev par pārmetumu - astoņdesmito gadu albumi ir diezgan metami. Īstais Ņūmens atgriezās, sākot ar 1994. gada albumu Sacrifice, kurā atrodama tikai un vienīgi Ņūmena dvēsele - kaila un uz tumšas paplātes. Tieši tādā ceļā mēs arī pa īstam sastapāmies.

Albums Pure man arī ir ir labi zināms, bet ne bieži klausīts. Savukārt tas vecais kopdarbs ar FF - brīžiem šķiet, ka tas aizsāka Ņūmenā ideju apvienot introspektīvu, laiku raksturojošu sintopu ar metāla bezkompromisa raksturu, radot baigi interesantu un savdabīgi krēslainu materiālu uz deviņdesmito otru pusi. Turklāt - gan FF, gan Gary Numan tā arī nav nekad īsti izkrituši no mana redzesloka un tam ir pavisam loģisks iemesls - šo cilvēku mūzikai ir ļoti tvirts saturs un nākotne - nevienā vietā nav prosta bezmērķīga strinkšķināšana, viss ir ar pievienoto vērtību, ar ietvertu veselu pasauli.

https://www.youtube.com/watch?v=CSoKp6dRUH0

Plates...
Baigi muzikāla padarīšana un, godīgi vērojot sevi, redzu, ka arvien biežāk pērku ko mazāk trokšņainu. Mazāk metāla, vairāk kā melodiskāka, bet tikpat saturīga un vismaz kaut vienā šķautnē tumša. Kaut ko, iekš kā būtu ne tikai jēga ieklausīties, bet arī kaut ko sadzirdēt. Tāpēc jādomā, ka nenoturēšos un no algas pieķeršos šim patīkamajam autistam no paša viņa gala, jo nespēju izmest no prāta maz klausīto 1979. gada albuma Replicas vāciņu, kad šis vēl nebija aizgājis solo nosaukumā, bet muzicēja zem Tubeway Army karoga.

Paklausoties jūtūbē 1998. gada remāsteri jāsecina, ka tas nav sabojājis veco ierakstīšanās pieeju un instrumenti, kuriem jābūt noteiktos brīžos skaļi - kā bungu akcents - arī izceļas. Tas mani iedrošina nebaidīties no šī albuma modernajām relīzēm platēs - gan jau viss tur saglabāts čotka un nekas daudz nav izlīdzināts, kvantizēts vai kā citādi samaitāts, lai padarītu tā skaņu sagremojamāku šīsdienas ar sūdiem (sliktu albuma producēšanu) aizbāztajai ausij!

https://www.youtube.com/watch?v=6SCrfZPMeWg
Interesanti sanāk - kā manāms no Replicas, septiņdesmito daiļradē viņā manāma tumsiņa, kas 80. gadu albumos ir izkūpējusi nebūtībā, maldos un radio draudzīgā huiņā. Bet tad atnāca deviņdesmitie un godīgi sakārtoja visu, kā pienākas - viņš nomet visu feiko un pasniedz sevi, kāds ir. Un, ja pareizi sapratu, tad izrādās, ka tas ir viņa sieviņas nopelns - atbalsts, mīloša roka un Fēniksa celšana no pelniem, mūzikas žurnālistiem (lasīt: motivētiem tārpiem ar ego sapampumu) nosvilinot viņu dzīvu.

Deviņdesmito daiļradē un vēlāk - atkal manāma satura pilna tumsiņa, nekādas izdabāšanas. Un baigi labi, ka izskrēju albumiem cauri - višlistē nebiju nez kāpēc ielicis albumu Sacrifice (un arī citus)! Droši vien tāpēc, ka plates tad jau bija no modes izkritušas kompaktdisku priekšā un vienkārši neeksistē. Digitālais atļāva ķēpāties un ķēpāties visa industrija they did līdz kā vienmēr - izgulēja jaunās tehnoloģijas pārdozēšanas pohas un saprata, ko reibumā savārījuši - plates atgriezās!

Un, cik lasu šur un tur - vecie albumi tiks pārizdoti lēnām platēs. 2026. gada beigās jau kaut kas ieraudzīšot dienas gaismu un attiecīgi - būs cilvēku, nevis kolekcionāru/skalperu cenā! Forši, forši! Īstajā brīdī sirds mana sagribēja Ņūmena gara pasaules. 9 albumi gribēto plašu sarakstā un jārauga to vēlmju ciparu būs mazināt, papildinot kolekciju.

Patīkamu un galvenais - jēgpilnu klausīšanos!

https://www.youtube.com/watch?v=lHomCiPFknY

Cilvēks pret cilvēku, nevis pret infrastruktūru

Fri, 30 Oct 2026 09:29:32 GMT

Gribēju mazliet pamest akmentiņus autovadītāju dārziņā, jo man ikdienā 1) jāelpo citu sabiedrības locekļu atstātos toksiskos izmešus; 2) jāvēro, kā pilsētvide tiek pielāgota auto (jo lielāku baseinu taisa, jo vairāk tajā ūdens līdz Max atzīmei); un visu laiku jābūt pakļautam 3) akustiskajam piesārņojumam, jo visa mežonīgā pilsētas trokšņa avots - dīzeļdzinējs. Bet nu - realitāte ir sapista krietni radošāk un patiesās ainas iezīmēšanai nepieciešams plašāks skatījums!

Tāpēc, mazliet padomājot un pafilozofējot, nākas secināt acīmredzamo: berzes faktoru sabiedrībā rada totāli anāla pilsētvides “plānošana”, kurai pakļauti visi Rīgas iedzīvotāji un tās viesi, jo tā notiek bez jelkāda mērķa, bez jelkādas domāšanas infrakstruktūras un tālredzības virzienos. Tā vietā tiek veiktas kaut kādas neloģiskas, nekonsekventas darbības imitācijas, kuras beigu galā kaitē absolūti visiem!
Vārnu iela 400m garumā un attiecīgi arī pieguļošie kvartāli, un Grīziņkalns kopumā, piemēram - tur viss progresīvi nolaists (skats uz ielām un ēkām ir kā pēc kariņa) un kaut kādi stabiņi ar betona blokiem traucē operatīvā transporta kustību. Cerams, ka tur nekad neviens nemirs un neviena ēka - nedegs. Ja sāks tur mirt un degt - ātrie un ugunsdzēsēji īsti netiks klāt palīdzēt, jo pilsētas kungi tā vēlēja. Lai deg, lai mirst! Tāda, lūk, ir šībrīža saimniekošana Rīgā! Un tas ir tikai viens no piemēriem. Ir citi!

Kā velobraucējs:
a) bieži no gājēja klausos, ka esmu idiots, jo braucu pa ietvi;
b) no autovadītāja dzirdu, ka esmu pašnāvnieks, jo braucu pa brauktuvi;
c) no citiem velobraucējiem manu, ka esmu pidars, jo braucu pretējā virzienā;
d) no gājējiem dzirdu, ka esmu pidars, jo braucu šiem virsū, atrodoties uz neskaidri definētas velo joslas. Visu daru pareizi, bet strīds tāpat!
Kādi ir šīs berzes avoti jeb iemesli?
Mūsējie veloceliņi tracina arī mani. Tie nekurienē sākas un nekurienē beidzas. Tie nav standartizēti, līdz ar ko dabā pastāv visādi brīnumi, ar kuriem nezini, ko iesākt pat tad, kad pārzini CSN. Tie neveido koherentus maršrutus, tie neveido pat loģiku: ne vienā vietā vien veloceliņš tevi - neaizsargātu satiksmes dalībnieku - dzen uz brauktuves vidu taisnas braukšanas turpināšanai. Ne vienā vietā vien uz brauktuves pie krustojumiem pēkšņi parādās gabaliņš velobraucējiem - tepat sākas, tepat beidzas... Es atsakos sevi pakļaut riskam būt satiksmes vidū sliktas kvalitātes noteikumu un nelabvēlīgas infrastruktūras dēļ! Līdz ar ko man, lai nokļūtu no sava punkta A uz savu punktu Z, nākas vietām braukt gan pa ietvēm, gan pa brauktuvēm, gan veloceliņiem - pareizos un nepareizos virzienos un jauktā kārtībā.
Un tad jā, veidojas situācijas, kurās es braucu pa ietvi, lai gan blakus “eksistē” veloceliņš, kurš dabā beigs eksistēt nākamajā krustojumā, bet mans ceļš - daudz garāks par vienu krustojumu un nav neko droši nodarboties ar sliktas infrastruktūras slalomu. Un, redzot šādu braukšanu, dusmīgs gan gājējs, gan autovadītājs, gan pats velobraucējs. Bet problēmas cēlonis - nepārdomāta infarktstruktūra- ķepļeps uz ielām par mūsu pašu naudu. Haļavas ražošana tur, kur, ar rītdienas domu prātā, varēja būvēt ko nepieciešamu un situāciju risinošu.

Kā gājējs:
a) lai tiktu pāri ielai, arvien vairāk krustojumos nākas gaidīt uz auto plūsmu tur, kur kādreiz bija gājēju pāreja ar visiem taktīlajiem marķējumiem neredzīgajiem. Elizabetes/Upīša krusts, piemēram - pāreja likvidēta, bet taktīlās ietaises palikušas. Cilvēks gaida uz auto, nevis otrādi, lai gan turpat metrus 40 tālāk ir regulēts krustojums, kur tām mašīnām tāpat būs jāstāv! Tad nu - stāv abi: gan cilvēks, gan auto;
b) skatos un brīnos - kāpēc velocelinš tik plats, bet gājēju - šaurs? Un otrādi, un sadalījums mainās reāli randomā? Vienā posmā tāds, otrā - tāds. Vienā posmā pa vienu pusi, citā - pa otru... Sajūta, ka velo ir jauna tehnoloģija un neviens nezina, ko ar to iesākt;
c) nākas ikdienā besīties par visur haotiski nomestajiem elektroskūteriem, kas tik skaisti parāda mūsu pilsonisko un sabiedrisko attīstības līmeni. Tos pamet ļoti radoši un kustību bloķējoši. Māmiņām ar ratiņiem un cilvēkiem ar grūtāku iešanu ir ekstra jautri pārvarēt šo šķēršļu zonu. Ko dara pašvaldībnieki ar šo visu, kuriem piekristu rūpēties par kārtību pilsētā? Tie ar saviem busiņiem šķērsielās gaida cilvēkus no bāra iznākam, lai varētu fiksi šņorēt ciet, tiklīdz tie uzkāpj uz sava velo. Fakts.
d) jābrīnās, kādā veidā un kāpēc tiek pilsētā celti tīri tikai auto pieejami veikali!? Lidl Lāčplēša ielā, piemēram. Teritorija ar auto ir iebraucama. Vai tur ir elementārs gājēju celiņš pievadīts? Nē, cilvēki brien pāri pļavai un staigā pa brauktuvi, lai tiktu pie ēkas, kurā visa iepirkšanās notiek 2. stāvā, jo viss pirmais stāvs ir tikai un vienīgi garāža + liela stāvvieta ārpusē. Kam bija tā spožā doma ēku padarīt tikai vienai iedzīvotāju klasei derīgu? Kam bija spožā doma šādu būvprojektu izlaist cauri kontroles aparātam?
Līdzīgi ar Argus un Promix veikalu ēkām, piemēram. Noraktas nekurienē, kas sasniedzama tikai ar auto. Tas iezīmē baigi nepatīkamu autocentrismu - kad viena kasta iedomājas sevi prioritārāku un var bīdīt citas kastas zemāk… Kad pārējā sabiedrība sāk pielāgot infrastruktūru tikai vienam - diezgan nepatīkamam tās slānim. Kas viņos nepatīkams? Turpini lasīt, uzzināsi!

Kā sabiedriskā transporta pasažieris:
a) jābesās, ka vilcienu stacija tiek izlaista cauri iepirkšanās centram. Tajā lēna šopinga baudītāji tiek nolikti sadursmē ar vilcienu pasažieriem, kas savā steigā simtos izveļas no vilcieniem un nez kāpēc atjēdzas tobrīd neinteresējošu veikalu sastrēgumos, nevis brīvā pilsētvidē un/vai savienojumā ar citiem sabiedriskajiem transportiem. Centrālā stacija pati par sevi ir par šauru un nav piemērota 300-400 cilvēku apmaiņai tās tuneļos un uz peroniem. Kas vainojams pie šauruma? Pareizi - visādi kioski, bodes un citas padarīšanas, kuras laika gaitā aizkorķējušas oriģinālo stacijas tuneļu platumu plus vēl tās neviena neprasītās padomju durvis, kas ir gājēju plūsmai priekšā. Sen bija laiks tās nomainīt uz ko modernāku, automatizētu. Vai izņemt vispār;
b) minētais krustojums Elizabetes/Upīša - iznāk masa no Centrālās stacijas un iznāk masa no viesnīcas - Latvijas galvaspilsēta, sniedzam šādu vizītkarti: Tu neesi svarīgs, pisies nahuj vai lēc zem auto ratiem, mums vienalga! Tev šeit būs gaidīt uz auto un patiesi ceram, ka izbaudīsi pilsētas piedīzelēto gaisu, jo pie mums nav nekādu ierobežojumu kā citās galvaspilsētās! Mums viss pohuj un ceram, ka tev arī!

Kā auto/moto vadītājs:
a) baigi maz bija, kur piepisties, esot pie stūres un braukājot uz/no mājas piepilsētā. Ar auto var piebraukt Rīgā visur, iepirkt visur visu, tad braukt visur, kur vajag.
b) vienīgā “neērtība” - nevari piebraukt tieši pie interesējošā objekta durvīm. Bet - tā kā neesmu paspējis saaugt kopā ar auto sēdekli un atjēgties, ka esmu nolaidies līdz tā intelekta līmenim - man nešķiet baigā traģēdija nolikt auto kaut kilometru tālāk, jo kilometrs tiek staigāts ikdienā un mans gars, mana miesa nav novārgusi tā “darba” priekšā. Man nešķiet baigā traģēdija arī samaksāt par blakus esošu parkingu - ja zini izmantot auto privilēģiju, tad zini arī samaksāt par to. Elementāri! Ja gribēji maksāt mazāk, varēji braukāt ar mocīti un, ja esi egomaniakāls lohs - atstāt to šķērsām uz ietves - pohuj par citiem, galvenajā lomā esmu es;
c) bija iespēja novērot, cik auto ātri izlutina sabiedrību. Neviens negrib dīlot ar izlutinātiem pidarasiem, bet autovadītāju aprindās, tiklīdz sākas runa par pilsētas satiksmes infrastruktūru, tādu jampampiņu ir daudz. Žēl cilvēkus - zaudējuši izvēles brīvību un padarīti par sēdekļa dārzeņiem, kuriem 20 minūtes iešana pa pilsētu ir absolūti nepārvarama traģēdija, bet sabiedriskais transports - kas prātam neaptverams. Izlutināti, agresīvi lopiņi - visu laiku streso pie auto stūres un par šo privilēģiju vēl maksā - degvielu, ceļa nodokli, apskates… Vāveres, kas sevi iespundējušas pašceltā cietoksnī : D
d) nerodas vēlme un griba pieprasīt pilsētu kastrēt un pārgraizīt tikai autovadīšanai par labu. Esmu racionāla, fleksibla būtne un varu izvēlēties situācijai piemērotāko pārvietošanās veidu. Bet, vērojot ar autosēdekli saaugušās piepes - tur šī iegriba ir novērojami izteikta un būt kā pasažierim šo cilvēku auto - reti, kad ir patīkami. Jo kam gan gribas klausīties izlutinātos pidarasos, kas jūtas kā priviliģētas pasaules nabas, visus salonā nolamā par "nepareizu" braukšanu un ar savām darbībām pieprasa vēl lielākas tiesības smacēt citus līdzcilvēkus savu priviliģēto nespēju vārdā?
Kritiku neiztur arī tas viņu arguments, ka veloceliņi aizņem brauktuvi ziemā un viss tāpēc ir dirsā... Kā gan ir dabā? Ziemā, lūk, tie celiņi pilda sniega krātuves funkciju un satiksme uz brauktuves visādi citādi turpinās kā ierasts: platums nemainās - vienkārši velobraucējus nomaina sniegs un, lai velobraucējs ziemā kaut kur tiktu, viņš brauc pa notīrīto ietvi... Bet galvenais šoferīša pienākums - izlutināti padirst uz "atsaldeņiem", kas brauc -20 grādos, mhm. Derētu gan šiem atcerēties, ka pilsēta ir balansa un sadzīvošanas māksla - autovadītāji var droši iedzert tēju un nomierināties, padomāt par citiem pārmaiņu pēc. Atcerēties, ka nav ne labāki, ne krutāki par citiem tikai tāpēc, ka piepirž apsildāmu sēdekli :)

Priecājos, ka mans dzīves gājums ir sniedzis iespēju lietas baudīt no dažādiem leņķiem un arī šajā gadījumā - situācija ir baudīta no visādām pusēm - arī auto un moto stūres puses, kad ar baltajām tiesībām bieži dalīju vadīšanas pienākumu ar tā laika savu otro pusīti. Tāpēc nu - ir, kā ir un ir precīzi šādi: dusmosimies uz tiem, kas to visu rada, nevis viens uz otru, OK? Problēmas jārisina tur, kur tās rodas - valdības gaiteņos un lēmumpieņēmēju galvās, kuras mūs visus šobrīd pagrūž zem vilciena.
Problēmas rodas tur, kur viena kasta iedomājas sevi labāku par citām - valstī, kurā kastu sistēma nepastāv.

P.S.
https://blog.swedbank.lv/ipasums/auto/latvija-mainas-auto-izveles-paradumi-dizeli-aizstaj-hibridi-un-elektroauto-9589

Prieks par šādu virzību sabiedrībā - mūsu bērnu bērni gan jau elpos labāku gaisu, tāpēc baudīs labāku veselību un skaistāku pilsētu. Žēl tikai, ka piesārņojošs tehnoloģiskais progress netiek vērtēts tā ieviešanas brīdī, bet gan tad, kad sazīmētas acīmredzamas sekas. Žēl, ka tikai šīs sekas ir domāšanas avots tajos cietpauros, kas nesaprot vienu elementāru fizikas lietu: sadedzināt jebkādu smagāku frakciju par vieglāku - rada tikai problēmas un papildus piesārņojumu - var to nedarīt bez absolūtas nepieciešamības!
Gāze deg tīrāk par > benzīnu > dīzeli > petroleju. Attiecīgi tāpēc dīzeļdzinējs ir aprīkots ar vairākiem izplūdes gāzu filtriem, bet bendža un gāze iztiek tikai ar katalizatoriem - tie nepiesārņo tik ļoti kā dīzelis. Un nekas nav par velti - šie dīzeļmotoru filtri noēd daļu jaudas un, lai "nozagto" jaudu atgūtu, idioti griež ārā filtrus un domā, ka tas ir tikai un vienīgi forši, kruta un pat ekoloģiski... Rezultātā pa LV ielām brauc liels skaits ārkārtīgi piesārņojošu dīzeļdzinēu un CSDD tādus tik turpina laist satiksmē un rodas situācijas, kurās cilvēks savā jaunības maksimālismā indē citu cilvēku tikai tāpēc, ka ego vajag vairāk jaudas, vairāk gumijas svilināt uz asfalta.

Atceramies Volkswagen skandālu, kad šos sita par šamējo dīzeļu izplūdes gāzu tīrības datu sagrozīšanu? Lūk - tie ir ar visiem filtriem aprīkoti dzinēji, kuri beigās "izrādījās" daudz netīrāki, nekā VW Group apgalvoja. Bet, runājot par LV, liels skaits VW dzinēju lepni smird bez jelkādiem filtriem un cilvēks sava stulbuma dēļ indē gan sevi, gan savus mīļos. Jo bļa iemesli - jaudiņu 20 gadus vecam mudakam vajagot, lai gan realitātē - taisnu un sirmu dūri sejā, lai koriģētu jaunieti prātīgākā virzienā... Un šādi cilvēki iedomājas, ka ir prioritāri.
Man "patīk" arī ražotāju asaras: lai dīzeli padarītu par normatīviem atbilstošu, tas zaudēs ekonomisko pievilcību. Es saku - aiziet, iznīcinām šo tehnoloģiju pielietojumos, kas nav industriāli un neattaisno netīras degvielas dedzināšanu situācijās, kad ir alternatīvas. Ražotāji drīkst mierīgi pārslēgties uz bendžas, gāzes, ūdeņraža vai elektromotoru attīstīšanu - dīzelis nav vienīgais, to var likt pie malas un beigt sev spoguļa priekšā dirst, ka tas ir eko-šmeko un kosher. Kad beigsim melot sev, tad varbūt saule spīdēs spožāk?

EDIT:
Lieki minēt, ka manī nav degsme permanenti pievienoties autobraucēju slānim un pārmaksāt (iegāde + uzturēšana, kad ir alternatīvas daudz lētākas), lai ēstu viņu pelējušo ikdienas maizi. Ja dzīve kaut kad spiedīs - gāze vai elektro. Bendžu un dīzeli svilināt nav nekāda iemesla - ne ētiska, ne estētiska, ne kaut kāda socstatusīga, kas man vispār ir sveša tēma.
Socstatuss ir pērtiķveidīgo zīmēšanās zoodārzā: kuram nu tad lielāka, spīdīgāka un sarkanāka pakaļa. Nožēlojami, tukši. Niecīgi. Subhuman.

Pieradināju tomēr to Windows 11?

Mon, 26 Oct 2026 17:08:00 GMT

Ziniet, ko?
Laikam tomēr izdevās apčakarēt Windows 11, transformēt to par skolēnam netraucējošu vidi, nemaksājot Mikromīkstajam pārvaldības maksas.

Visi ceļi, pa kuriem Microslop injicē neprasītu un traucējošu sūdu, ir apzināti un bloķēti. Tagad varu ar mierīgu sirdi pavairot šo padarīšanu un masīvi iepriecināt skolotājus! Skolēniem liegts arī atvērt Task Manager visādu lietu čakarēšanai. Chrome pārlūks hermetizēts, liekie/spiegojošie servisi un to atdzemdētāji arī izgriezti. Tāpat ir noteikta minimāla Windows Update diēta bez asiem un tīklam smagiem pārsteigumiem. Iesaldēta konkrētā versija, ar registra atslēgu pateikts to nemainīt.

Viss izdarīts caur košēru ceļu - reģistru un grupas politikām, nevis ar kreisu sistēmas failu plēšanu.

Feels good!
Nākotnē tad redzēšu, kas un kā mainās. Microcock noteikti jaunus pārsteigumus izdomās. Versiju nāksies apdeitot, kad beigsies esošās versijas drošības apdeiti. Tad visu pielāgošu jaunajam un atkal uz gadiem 3 būs miers. Līdz tam laikam man ir iespēja apgūt datoru instalāciju tīklā caur Multicast, lai visi skolas kompji bez mana pieskāriena automātiski instalētos... Sapnis!

Digitāli iespējotā nolaidība

Sun, 25 Oct 2026 13:09:49 GMT

WTFLDR:

Analogs > Digitāls (citi iemesli)

TLDR:

Digitālā revolūcija iznīcina cilvēku dekādēm koptās prasmes. To sarukumu jūt tikai tad, kad izgulētas jaunās tehnoloģijas pārdozēšanas pohas un apzināts reibumā sadarītais - kad ir jau par vēlu. Progress bieži ir regress ērtuma vārdā un zemāk ir to iztirzājošs prātuļojums. Vai ērtībai ir jābūt visa dzinējspēkam, vai tomēr dzīvē ir kas svarīgāks, kas nākotnei atstājams? Jo pie sūda diemžēl ātri pierod - sevišķi, kad vēsture pazaudē references materiālu un atliek tikai vecu cilvēku runas par zilākām debesīm un hitojošāku zāli. Tikai šoreiz tā nav nostalģija, demence, pagātnes romantizēšana vai apmaldījušās atmiņas. Tā ir fizika - elementāra fizika Vs produkta lietošanas ērtības un realitāte, kurā prioritāte ir pēdējam.

Filmas foto krāsas?
Jap, joprojām nepārspētas - satur info bagātību tur, kur digitālais bildi zīmējošais algoritms nodarbojas ar minēšanu. Krāsu bagātība aizmirsta, pierasts jau pie kompromisa. Tam pa virsu vēl lielāks kompromiss - lēto teļļuku un monitoru uzvaras gājiens, kur krāsa netiek izvirzīta par prioritāti. Rezultāts - asa reducēšanās uz tuvāko tīro toni, digitālais klipings/kropļojumi.

Mūzikas ieraksti?
Jap, digitālajā pasaulē bieži nākas saskarties ar nodotu brāķi, kuram ir smagas dinamikas un augšu tīrības problēmas, kuras analogajā pasaulē nepazina. Pierasts jau pie kompromisa, bet cenas nez kāpēc tik turpina augt, bet kvalitāte - ausīmdzirdami kristies... Tagad visi iedomājas, ka prot paveikt to, ko trenēti spečuki darīja mūzikas industrijā. Nevar, tāpēc arī neskan!

Mūzikas straumēšana?
Jap, devalvē visu mūzikas tirgu. Par abonēšanas maksu piedāvā klausīties jau iepriekš minēto brāķi, bet vēl ar papildus kompresiju, lai tik varētu muzonu ērti pumpēt caur neta šļūteni. Pierasts jau apzagt māksliniekus, jo no tavas abonēšanas maksas māksliniekiem tiek tikai centu tūkstošdaļas, visu paņem platforma, kas neizturas ar cieņu pret mūziku...

Atskaņošanas sistēmas?
Līdzi visai ierakstu kvalitātes degradācijai un straumēšanas servisu uzplaukumam viss, ko tev veikalos piedavā, ir miniaturizēti un vāji mono bluetooth skaļruņi, kuri nemaz nespēj atklāt detaļas, par kurām runāju... Šādā vidē operējot kvalitātes kritums ir ne tikai saprotams, bet sagaidāms. Kad cilvēki netrenējas lēkt augstāk, tad augstāk arī vairs netiek.

Bluetooth?
Aina skaista - iepriekš minētais digitālā darba brāķis + straumēšanas kompresija + bluetooth kompresija + mono skanda bez tvīteriem (augstāko frekvenču skaļruņiem) kā tādiem. Un, ja šis ir viss, ko tev ikdienas veikali piedāvā un attiecīgi, kas skaitās jaunietim iekārojams, tad par totālu degradāciju un nolaidību vairs nav jābrīnās - tā ir tikai likumsakarīga. Bēdīga, bet likumsakarīga situācija.

Kam šis sāp visvairāk?
Plašu pircējam. Tas par muzonu fano padziļināti, pēta tur lietas un vēsturi, maksā vairākus desmitus eiro par plati un sagaida perfekciju. Dabā gan saņem bieži brāķi, kas izriet tieši no digitālās haļavas. Un tad ir tumsa pār horizontu, jo kas te cits var sanākt, ja ne smaga vilšanās un pat krāpniecība ērtību dēļ? Krapniecība, jo cena visbiezāk neatspoguļo kvalitāti - tā ir sliktāka par vakardienas.

GARĀ VERSIJA:

Filmas fotogrāfija nebija un nav imūna pret satura manipulācijām, taču rediģēšana tādā kvalitātes līmenī, kas pārliecinātu skatītāju par attēlā redzamo - prasīja smalkus spečukus un speciālas profesionālās ietaises. Augsti kvalificēts retušas darbs ar oriģinālajiem negatīviem milzu palielinājumā - jāsalāgo toņi, pustoņi, astotdaļtoņi, ar roku jāuzzīmē tur neesošs un jāprot to izdarīt fotoreālistiski. Montāža un kolāža. Ļoti augsts ieejas slieksnis - random cilvēks pāri netiek.
Pārādījās fotošops, tas atvēra durvis vieglai manipulācijai. Viens no tehnoloģijas pretargumentiem - tagad visi var visu notēlot, vajagzīgs tik jauns kompis un jaunā programmas versija. Visu tavā vietā izdarīs programma, tev jābūt tikai idejai un bik zināšanām, kur ko klikot. Neko no oriģinālā faila sapist īsti nevar - zemāk kvalificēts darbs, jo jebkurš var nospiest pogu. Ieejas slieksnis jau krietni zemāk nolaidies. Mazliet vēlāk vēsturē - fotošops ar MI un mazliet vēl vēlāk - MI, kas pats taisa bildēm līdzīgus vaidojumus uz no cilvekiem sazagto bilžu rēķina.
Pastāsti botam, ko gribi un voilla - slieksnis ir ar teju negatīvu vērtību: šķirbā birst liels lērums sūda! Ne te vairs ticamības, ne meistarības aspekti.
Fotogrāfija devalvēta, vairs pat īsti netiek drukāta. Viss dzimst un mirst interneta tumšajos kambaros. Ja kaut kas tiek drukāts, tad biežāk ar inkjet printeriem, kas prasa perfektu skatīšanās leņķi, lai pustoņi nesāktu vietām apgriezties par negatīviem, radot dīvainus vizuālos efektus, kurus analogā drukāšanas metode sudraba daļiņu fotopapīrā nekad neradītu... Ne viss jaunais ir labāks par veco un kaut kur vajadzētu beigties apziņai, ka ērtībai jāuzvar.

Līdzīgi arī ar mūziku, manuprāt.

Kad tavs arods ir ņemties gan teorētiski, gan praktiski gar fizisku materiālu un tā ierobežojumiem, tas uzreiz pieprasa nesalīdzināmi augstāku prasmju un disciplīnas līmeni. Kad tehnoloģija šķietami šo pratību atceļ, rezultāts ir tieši tāds, kādu varētu sagaidīt - reti kaut kas ir fiziska ieraksta vērts, nav pat īsti radīts dvēseles ņurcīšanai, bet gan tūlītējam patēriņam un nāvei interneta tumšajos kambaros. Un tad vidi sāk piesārņot MI radīti savārstījumi ar vēl sliktāku skaņu un saturu...
Plates šim ir labs indikators.
Plates digitālajā mūzikas radīšanas procesā ļoti atspoguļo šo prasmju līmeņa krišanos, cilvēkiem tās radot ar totālu paļaušanos uz digitālo haļavu, nevis savām ausīm un profesionālu darbu. Pirms digitālā mūzikas radīšanas ceļa nebija iespējams, ka dzirdēsi savādi zāģējošas augšas mūzikā nepietiekama sampling rate dēļ. Bet tagad - reti, kura plate ir ar bāreņasardzidrām augšām, jo studijas oriģināls bieži vien ir digitālāis formāts, kas pietiekami bieži nepieraksta notiekošo, tādējādi radot robus audio signāla augšu pierakstā, kas izklausās pēc birstoša stikla uz smiltīm klātas tērauda plāksnes - pretīgi, griež un cērt ausīs, neatbilst realitātei, kurā esam bijuši gana bieži, lai zinātu perfekti, kā jāizklausās bungu šķīvīšiem un sievietes balss samtainajiem šņāceņiem. Kā zīda audums pret rīta sauli, nekādi ne asāk.
Bet ļoti bieži ir asi un slikti, jo nevienam ar savām ausīm kaut kā neienāca prātā nočekot, vai uz minimumu vērstā matemātika izpildās dabā...

Un no tā nākas secināt ko?
Ka digitālā apstrāde vairāk tolerē huiņu un nepārtraukti laiž kvalitātes latiņu arvien zemāk. Un, kad šo zemās kvalitātes darbu līkrocīši padod uz plašu rūpnīcu - perfekti dzirdēsi, kāpēc cilvēki zākā digitālo apstrādi un apraud aizgājušo tīro analogo ceļu - progress ņēma un sapisa augsto kvalitātes latiņu jeb Fidelity.

Raudāšana par aizgājušo dzirdama sevišķi skaidri, kad sastopies ar realitāti:
- digitālie avoti visbiežāk tiek taisīti dinamiski plakani, lai gan spēj tik daudz, ko vairāk un labāk. Iespiežot šādu plakanu mūziku platē tūdaļ aiz plaši elpojoša ieraksta - rodas jautājums, kā to vispār un kāpēc dara?!
- digitālie avoti nepieraksta visu audio spektrā notiekošo: CD skaņu reproducē vien ar 16 bitu skaļuma intensitātes un 44kHz viļņa pieraksta biežumu, bet FLAC jau uzlabo lietas - 24 bit skaļuma vienības un 48kHz, bet ne vienmēr. Kas šis viss ir? Tie ir kompromisi: ar kādu izšķirtspēju un cik bieži mēs pierakstīsim audio notiekošo, lai ausis vairs nedzirdētu minimālā pieraksta kropļojumus. Kompaktdisks vērtību izzīda no mērījumiem laboratorijās un 2x pareizinot drošībai. FLAC iedod vairāk vietas vēl precīzākam darbam - svarīgi apstrādes posmā;
- labi taisīta plate ir agnostiska pret šo skaņas viļņa matemātisku pierakstu, jo neveido mūziku no atsevišķiem diskrētiem punktiem. Līdz ar ko - analogajos laikos plašu klausītāji klausījās kvalitatīvāku ierakstu, nekā to dod mums - digitālajām paaudzēm. Un digitālās paaudzes nemaz nezina, ka kaut ko zaudē, jo visbiežāk nav uzgājuši salīdzinājumu, kas noņemtu sadauzītās rozā brilles no acīm. Dzīvo laimīgi tonētā, bet prastu ērtību dēļ saplēstā pasaulē un nezina labāk...

Un tad rodas situācijas, ka pret digitālo plakanumu, kas bieži izriet no Loudness Wars, zāles ir analogs medijs, kas šādi māsterotu audio nepavilktu un izmestu adatu no gropes. Lai tas nenotiktu - jāsabalansē muzons, netīši to diezgan masīvi procesā uzlabojot. Jo mūzika nav tikai par to, kas skan. Mūzika ir par klusumu starp notīm, par klusuma skaļumu. Kad visu laiku brēc, brēciens ātri zaudē savu iespaidu, normalizē visu bēdīgākā virzienā. Kad kliedz reti, bet trāpīgi - satrūkstas visa miesa un paliek lieta atmiņā!
Un tad rodas situācijas, ka pret digitālo augšu haļavu, māksliniekiem nonākot līdz plašu pasūtījumam, ir jātaisa jauns albuma māsteris, kas vispilnīgāk izmantotu vinila ierobežojumus, procesā jau atkal masīvi uzlabojot skaņu, saliekot visu dinamiku un sampling rate pa plauktiņiem. Digitālais process nav slikts. Tas ir izcils, kad pie tā strādā izglītoti cilvēki ar taisnām rokām. Reizē un kā jau minēts - digitālā haļava iznīcina vakardienas koptās prasmes un šādi spečuki šķiet, ka paliek arvien mazāk.

Jo kā gan var slavēt darbus ierakstos, kas rēķināti uz apmāna minimumu (kompaktdiska 16 bit un 44kHz) un rezultātā bieži skan ievērojami kropli? Man plauktā ir plates, kas skan tieši tikpat slikti kā to kompaktdisku versijas. Man plauktā ir plates, kas skan labāk par disku un FLAC. Ja grib, tad, redz var! Bet, ja kādreiz augšu kroplis bija kas nedzirdēts, tad tagad - teju retums ir baigi tīras augšas. Un, ja ir, tad visbiežāk tās sasptopu tieši platēs! Sevišķi tajās, kas izdotas pirms digitālā slopifikatora izgudrošanas. Loģiski - ja tēmē uz apmāna minimumu, tad minimumu tikai arī sasniegsi. Un straumēšanas servisi cik gadus minimuma minimumu piedāvā un saucas par mūzikas platformām? Ehhhh.

Līdz ar ko nākas secināt, ka digitāls ir nenovēršami slopa eneibleris, kas cilvēcei par labu nenāk. Analogs ir zāles pret šo cūkošanos.
Analogs audzē cilvēka prasmes, bet digitāls - tās izsūc un nogrūž uzņēmēju serveros, tik sūcot no sabiedrības labumu, pretim dodot brīvības un pārpilnības sajūtu. Brīvība ar ierobežojumiem, saki? Neierobežots slopa daudzums un kvalitātes krišanās kopumā? Aaha, tieši tā! Un šķiet, ka cilvēki to bik kaut kur saprot - cik tad ilgi var ciest to digitālo tukšuma brāķi, kvalitātes latiņu podā nolaidēju? Un daļa sabiedrības paņem filmas fočiku, paņem plašu atskaņotāju, nomaina "vied"tālruni pret vienkāršu, bez aplikācijām...

P.S.
Tikmēr man galīgi nav priecīgi ap sirdi, ka Ingaru no Sovvaļnīka ar cietu seju informēju, ka viņa lolotā plate ir brāķis, ka augšas - it sevišķi Crash šķīvis, skan vienkārši pēc bleķa miskastes viesuļvētrā. Un Ingaram to nav priecīgi klausīties - cilvēks ir samaksājis, bet izdarītais darbs, kuru veicis ķipa Latvijas top inženieris, ir smags brāķis. Tikpat slikti, cik diskā, tikpat slikti FLACā un platē - izdarīju mājasdarbu un iepriku visas albuma versijas, lai godīgi saskatītu, kur sākusies problēma. Nekāda darba goda labā studijā? Tikai slopiņa tiražēšana dažādos formātos?!
Ieteicu šim nākamreiz ziemeļniekus pakustināt - Dan Swano, piemēram, mūsu bandai vai divām uztaisījis labu plati vai divas. Sovvaļnīkam iegrieza gan jau "garāžā" tapināta "māstera" kvalitātes jautājums, bet nu - mūzikas industrija kam domāta, ja ne šādu brāķu novēršanai? Vai tā ir tikai garāžas amatieru ceptā izplatītājs/piķa nokāsējs, vai tomēr tur jābūt profiņiem, kas mūziķiem palīdzētu godam noiet fiziska materiāla radīšanas ceļu? Ej nu sazini, kāds ir tās šodienas mērķis.
Bet pārāk bieži manis nopirktās plates cieš no līdzīgas simptomātikas, kuras avots ir digitālā ceļā radīts slopiņš. Nav forši.

P.P.S.
Pērkot albumus, Bandcamp var pašpikot digitālās versijas cipariņus. Ja FLAC dod 24/48, tad, visticamāk, problēmas augšās arī plates versijā būs krietni mazākas vai nekādas, jo pašā sākumā jau šauj pāri CD standartam. Ja banda tur piedāvā tikai 16/44 FLAC, značit CD mērķis ir bijis augstākais levelis, uz ko studijā tēmēts: jau diezgan riskē izdot 30+ EUR par brāķi jeb matemātiku, kas knapi apmierina mūzikas gardēža prasības un bieži dabā iemieso minētās augšu problēmas.
Tā kā augšas kompaktdiskos nav pierakstītas perfekti vai arī pilna info nav jau sākotnēji tur eksistējusi izvēlētā digitālā māstera parametru dēļ (sakropļojies viss kā desmit reižu pārsaglabātā JPG bildē) - no šī arī izriet viss Digitālais aukstumiņš Vs Analogais siltumiņš, kas ir +- poētiski un mazapzināti apzīmētāji tieši augšu skanējumam.
Tātad: ja Bandcamp izliktie strīmojamie paraudziņi ir defektīvi, tad platē sagaidāms tas pats un riskēt nav īsti jēgas. Jo arī te ir svarīgs balsojums ar maciņu. Cilvēki ir pelnījuši labāku darbu. Sevisķi tie, kas samaksā visvairāk un bauda mūziku tuvāk, dziļāk. Citādi jau atkal - uzvar haļava un lielāko apkāsienu jūt tieši maksātājs.

Ja vien vairāk diletantu tēmētu uz vismaz 24/48 gala produktā (vai pat 32/96 un augstāk - radīšanas un slaideru bakstīšanas posmā), tad jau sākotnēji būtu foolproof digitālais māsteris, bet...
Bet (un nez kāpēc) bieži par mērķi tiek likts 40 gadus vecas tehnoloģijas minimums, nevis nākotnei drošs maksimums. Domāšana greiza jau pamatos, jo digitālais to atļauj un nesit pa nagiem uzreiz, vai arī... Tāpēc, ka digitālā haļava iznīcina meistarus. Vai arī tāpēc, ka paši aiz sava skaļuma kariņa nedzird vairs īsti detaļas. Vai arī nepamana signālu, kas nepietiekamās māstera sākotnējās izšķirtspējas dēļ ar katru pārsaglabāšanu kompresijā iznīcinās?!... Gan jau visa kopums un pamīši. Bet standarts viennozīmīgi krities - dārgi jāmaksā par augstu brāķa iespējamību.

Novērojums balstīts paša mazajā plašu kolekcijā, kur lietas paliek atmiņā caur augstās cenas un saņemtās kvalitātes attiecību prizmu. Un ir dīvaini apzināties, ka digitālais formāts, kas spēj vairāk un precīzāk, tiek lietots, lai bieži uztaisītu brāķi, kura iemesls nav kaut kāda fiziskā analogā nesēja ierobežojumi - ka prosta ņem un veic nekvalitatīvu darbu laikā, kad instrumenti un tehnoloģija ir vispieejamākā. Bet nu, nekā dīvaina beigu galā - visu nosaka cilvēka prasmes, nevis prosta tehnoloģija. Un, ja prasmju nav, nav arī rezultāta...
Un tāpēc ir tā, kā dabā ir - eksistē brīnišķīgas plates un pretīgi kompaktdiski tajā pašā laikā, kad eksistē pretīgi taisītas plates un nevainojami kompaktdiski. Digitāls automātiski nenozīmē "advancēts" un "perfekts". Analogs uzreiz nenozīmē, ka pilns ar fona trokšņiem un slikta dinamika. Visu izsaka darbs, nevis tehnoloģija.

Analogais ir prasīgāks pret lietotāju un ražotāju. Un, kad šādi prasīgie visu saliek pa plauktiņiem kā nākas - plašu skaņa, filmas foto un kinolentas vienkārši un sasodīti lieliski spārda pa jūtiņām!

UWAGA - skaņuplates ir red pill!
Kad ausis ir pagurušas no mūzikas industrijas digitālās nolaidības pret augšām, tad ārstēšanos var veikt ar mūsu pašu Jersikas studijas izcilajām platēm - augsta darba kultūra un bieži pilnībā analoga apstrādes ķēde no A līdz Z. Un to dzird, nenormāli silda sirdi. Par Jersikas platēm tik tiešām nav žēl 40 Einārus nolocīt - cena, kuru jau GZ spiestie brāķi sāk prasīt. Ehhh. Standarts krītas, bet cenas - aug. Kad beidzot pasaule kļūs normāla, respektējoša?
Ja uzraudzības galavārds piederētu Jersikai, Music On Vinyl un Abbey Road Studios - jau dzīvotu mēs labākā pasaulē, jo, pērkot šo studiju darbus, tik tiešām jūti, kur katrs no tiem ~40EUR ir aizgājis - darbā un baudā, nevis izkūpējis gaisā kā sāpošs rīta pirdiens.

https://www.youtube.com/watch?v=5NOw9APLoh8
Jersika ir malači - kvalitatīvi taisa gan digitālo, gan analogo. Vīri, no kuriem pārējā pasaule varētu iemācīties lietu vai divas!

Vislabākais un lētākais skaņuplašu paliktnītis

Mon, 19 Oct 2026 19:06:57 GMT

Filcs
Komplektā nākušais paliktnītis - baisa kaka. Izsmērē apakšas un tranzientus jebšu asos sitienus, jo slikti tur plati uz vietas. Taisa arī nenormāli lielu statisko lādiņu, kas apgrūtina plates atputekļošanu pirms atskaņošanas - spalvainas plates neskan labi. Vislētākais variants ~10€. Nav tās naudas vērts, tīra plašu prieka čakarēšana.

Gumija
REMR/Radiotehnikas Ārija komplektētais gumijas - jau labāk. Stingri tur plati, tāpēc bass un asi sitieni iegūst. Ģenerē arī mazāku statisko lādiņu - mazāk spalvainas plates, patīkami. Dārgāks variants ~20€.

Korķkoks
Raksturā līdzīgs gumijas, tikai mazāk basa un asuma prieka. Mazāk arī statikas. Diezgan sabalansēts uzturs, bet arī pārcenots. Ir variants ar iestrādātiem gumijas gabaliņiem, apvienojot divu pasauļu labākās īpašības, taču tas jau nereti kāpj uz 30€ sliekšņa - nav vērts, nav mehāniski izturīgs variants, jo sadalās ar laiku, krīt nost pa gabaliņam ap perimetru.

Liellopiņa āda
Visdārgākais un vislētākais, vislabākais variants. Ar pūkaino virsmu uz augšu nenormāli stingri notver plati un daiļo basu, asos bungu sitienus. Smuki sabalansē arī vidus un augšas. Bauda ausīm, acīm, taustei un nāsīm! Luksusa klases estētika. Ja pērk bodē gatavu, maksā ap 40€ un vairāk. Ja aiziet uz Rīgas ādu veikalu, nopērk izvēlēto gabalu un izgriež aplīti pats - par filca matracīša cenu iegūstam jau 2 paliktņus + skaistu materiālu citiem izstrādājumiem - DIY grāmatu vākiem, piemēram.
Neģenerē statisko lādiņu vispār - viegla kopšana un nekādu spalvainu plašu, kas nozīmē arī ilgāku stylus un plates dzīvības laiku. Šāds matracītis kalpos mūžu vai divus, nesadalās un ar gadiem tā skaistums tik pieaug. Le best variants, dabas resursa spēks.
Āda + Baerwald Arc galviņas pozīcija paceļ pat iepriekš neklausāmas plates jau klausāmā līmenī. Pat līdz tam, ka rodas dzinulis pielabot Sraiges Efektas albuma Tik Ejimas recenziju. No vilšanās pie tīkamas klausīšanās - to čista negaidīju. Var, tātad, pirkt arī citus viņu albumus, wow! Paldies tev, gotiņ! Tu mums devi pienu, gaļu, apaviņu. Mētelīti, bungas, paliktnīti un tik daudz, kā cita!
Noliecu galvu tavas virtuozitātes priekšā, pateicībā.

Izdarīt šodien, pārbaudīt velnsviņzinkad

Mon, 19 Oct 2026 15:43:53 GMT

Ko diez par manu hiholoģiju pasaka fakts, ka veiktos uzlabojumus un izstrādes bieži vien atsakos uz karstām pēdām novērtēt, mērīt?
Vērtējot pašam - sargāju savus acīmredzami nodzītos nervus no liekas "vļē" un "fuj" kravas! Zema vilšanās tolerance - izsmelts resurss, cik tad var vilties bez sekām?! Baigi ilgi nevar - tas viss krājas un kādā brīdī trauks par mazu, smeļas pāri. Tad nu, kaut kas jādomā, kā to šmuci savākt un trauku atkal tukšu dabūt.

Vēl cits aspekts - ir sevī pamanīts un zināms, ka, rīkojoties uzreiz, varu aizšaut garām. Ka ir nepieciešams laiks lietām fermentēties līdz atveras jūtiņās visa buķete kā čilli piparam. Šis nav izņēmums. Diaprojektora labošana - nav izņēmums. Akustika - nav izņēmums. Filmiņu attīstīšana sarežģītajā diapozitīvu procesā, izmaiņu ieviešana tajā - nav izņēmums, Windows OS ravēšana ar skriptiem...
Fun fact - tas, kas, pārbaudot uzreiz, tiktu izbrāķēts, ar laiku iegūst cilvēcisku neperfektuma auru, kas ir pati perfekcija! Tāpēc, pazīstot sevi, speciāli pat šīs pauzes ievēroju - vienkārši pakāpjos maliņā un ļauju lietām marinēties dienu vai divas. Nedēļu vai mēnešus divus - vienalga. Galvenais tik sev nepārmest, neizdegt.

Lūk, vakar pabeidzu savas pirmās basa lamatas, kas ir otras* sarežģītākās, kādas basa savākšanai var taisīt, jo tev tā kaste/sistēma ir jānoskaņo precīzi uz problēmfrekvenci - skat Limp Mass Membrane Bass Trap. Aizšausi garām - nestrādās diapazonā, kuru gribi. Šodien es veikumu notestēju. Pieeju pie darinājuma ar Spectroid aplikāciju, uzšauju ar dūrīti maigi pa ļengano membrānu - *bum*
Ko apene rāda? Tā uzrāda perfektu 47Hz pīķi - es uz pakaļas! Iesācēja veiksme, Gemini datu atbilstība īstenībai, manas rokas aug no pareizās vietas, visu faktoru kopums? Protams, ka visu faktoru kopums un esmu priecīgs!

Iebīdu plašu/grāmatu skapīti/stealth lamatas stūrī un atliek tik jautājumi 2 - par cik dB un ar kādu Q faktoru problēma tiek risināta?

To, lūk, es nomērīšu citā dienā, jo konstruēju ar opciju membrānu viegli noņemt!
Bet skaidrs ir viens - ja ar pirmo izdevās uztaisīt precīzi šo, tad nevajadzētu būt problēmām uztaisīt arī lielās lamatas aiz dīvāna. Tās man arī būs Stealth - taisīju latotu plauktu un atvēlēju apakšu basa ķeršanai. Attiecīgi to ideju varēšu realizēt un tur paredzētas man 2 tipu lamatas - divas dažādi noskaņotas milzīgāka izmēra Limp Mass + plaša spektra vienkārša bieza akmens vates slāņa lamatas pašiem augšējiem basiem - virs 100Hz. Ja vajadzēs vēl, ir vietas vēl.
Prieks par savu engineerding, ka tālredzīgi esmu tādas lietas iestrādājis plānos, ka atliek tik izdomāt dizainu un pasūtīt MDF ar griešanas pakalpojumu, tad visu smuki salikt kopā bez līmes. Lai var izjaukt uzlabošanai vai pārvākšanās "priekiem", kas noteikti nākotnē mani kaut kad piemeklēs. Un, kas visā šajā ir pats interesantākais - es to baisi apzināti nebiju ieplānojis līdz tādai detaļai, kā beigās sanāca. Līdzīgi kā mūziķim - es biju vien portāls, caur kuru tas materializējās dzīvē tādā kā pusapziņas formātā.
Saimniecei arī tas latotais plaukts dolbī, starp citu. Ja paprasītu, gan jau uztaisītu viņai tādu par +- materiālu un godīga darba cenu.

Pieminēju "Stealth" vārdiņu un ko ar to domāju? To, ka netiek taisīti neglīti absorbētāji, bet tie tiek nomaskēti esošajās mēbelēs - otra pusīte pat nevarētu iebildumus celt, jo šīs akustiskās ietaises ir pavisam nemanāmas, taču to sniegtais efekts - manāms!

Enīvejs - sasodīti bļa lieliski!
Parādīju lamatu bildes Gemini - tam arī patīk, bet tas nepārsteidz, jo bots ir nekas vairāk par šad un tad lietderīgu Yesman. Ikkatrs tā vārds - pārbaudāms pret realitāti, loģiku un čuju. Uzņēmumiem ticēt nevar un tādējādi pieņemu, ka bota runas tomēr tiek izmantotas tā trenēšanā - attiecīgi lai botam tad ir informācija, ka mūsu kopā izpīpētais nostrādāja perfekti. Lai bots tad attiecīgi zina ieteikt šādu risinājumu citiem cilvēkiem. Remote Help paveids. Došana priecē!

________
* iz šībrīža perspektīvas Helmholca rezonatoru šķiet sarežģītāk uzbūvēt, jo tur skaņošana notiek ar atverīšu laukumiem, to daudzumu. Jāizgriež materiālā caurumiņi tik daudz un gana plati, lai lamata strādātu frekvencē, kāda nepieciešama. Membrānu vieglāk manipulēt - var pastiept, var salīmēt divus slāņus kopā, izmantot citu materiālu, whatnot...

P.S.
Kad man būs sava māja, tajā man būs sava kokapstrādes un citu darbiņu darbnīca.
Nav labāka relaksanta pēc intelektuāla darba kā rociņu izkustināšana, radot ko sasodīti jauku un funkcionālu. Es mierīgi varētu sev mēbeles taisīt - nekā tur sarežģīta nav. Esmu vairākas unikālas jau uztaisījis. Tur būs arī sava fotolaboratorija.

P.P.S.
1) Visādiem Cibas woke outreidžistiem un vegāniem vienkārši vajag hobiju, kur sevi brīvajā laikā nolikt - produktīvāk!
2) Es nemāku autocad u.tml. lietas. Viss notiek galvā un uz papīra.

Dzelzceļa spoki brīdina!

Mon, 19 Oct 2026 08:19:27 GMT

Man tīri labi cepī Latvijas dzelzceļa sezonālās spoku multenītes tam tik piemērotajā veļu laikā - primitīvais un efektīvais animācijas stils, sūrie skaņdarbu vārdi ar vietām diezgan kvalitatīvu repiņu forša ritma pavadījumā, tas viss rada tādu interesantu noskaņu, kuru varu salīdzināt tikai ar kvalitatīvu Bad Trip ar forši disociatīvām un radošām pārejām! Prieks par LDz šādu melnā humora pasūtījumu, malači!

Pirmā sezona:
https://www.youtube.com/watch?v=-Os2U3x6uK0

Šobrīd pilnā sparā rit otrā sezona:
https://www.youtube.com/watch?v=OldPM0Zhatw

Kā ir dabā?
Precīzi kā multenītēs - neko pielikt, ne atņemt - cilvēki tik tiešām nerubī, kas ir dzelzceļš un kā tā tuvumā jāuzvedas. Vienā no sanatorijām, kurā pavadīju daļu savas bērnības, bija čoms ar pusi pēdas - atstāja uz dzelzceļa. Tagad tā droši vien spokojas kādā konkrētā posmā. Uz sūriem, reālistiskiem notikumiem balstīta baiļrade.

Kur ir, tur var!

Mon, 19 Oct 2026 07:00:57 GMT

Vislielākais kustības dalībnieku skaits būs vietā, kas iespējo attiecīgo kustību. Mežu var audzēt, cirst un pārdot tikai tur, kur meži dabiski aug. Sniegavīrus var būvēt tikai tur, kur ir ziemas. Kūdru var iegūt tikai tur, kur mīt purvi, bet naftu - kur reiz bijuši okeāni un tā tālāk. Tiktāl domājams, ka viss saprotams un nevienam nav iebildumu.

Vērtējot vegānu kustību - pamata izcelsmes vieta ir Indija un Senā Grieķija. Ļoti silts klimats, aug lietas cauru gadu un tur attiecīgi arī radušās reliģijas un filozofijas, kas vienu no morāles stūrakmeņiem izvirza dzīvnieku neēšanu. Veģetāriešu procents Indijā esot līdz 25% populācijas, bet vegāni - līdz 6%. Grieķi? 4 un 2% respektīvi. Redzams, ka caur reliģijas sviru panāk vairāk. Loģiski, saprotami. Reliģija - atšķirībā no filozofijas - lietas uzrauga ar pātagu vai ļaunāk.

Vērtējot visēdāju parašas Rietumos - viens no (pamata) dzīvesziņas avotiem ir kristietība. Tā cēlusies tuksnešainā apvidū (ar maigām ziemām), kur ir krietni grūšāk ar pārtikšanu no tā, ko Zeme dod iz tās augsnes. Nākas lietot pārtikā, ko Zeme dod no tās dzīvnieku valsts. Līdz ar ko kristietībā gaļas neēšana netiek izvirzīta kā viena no morāles vērtībām. Kristietības izcelsmes zeme ir blakus jūrām, tāpēc spēcīgi figurē zivis - gan kā simbols, gan pārtika. Tapēc arī aitas, kas attiecīgajā klimatā dzīvo uz urrā. Veģetāriešu skaits Rietumos ~līdz 10% (Vācija), bet vegānu skaits pasaulē līdz 2%, piešķirot lielu handikapu. Avoti min 1-1,5% un pieskaitu vēl pusprocentu potenciāli neidentificēto - nav tak man žēl!

Ne viena, ne otra pieeja nav apriori svētāka par otru.
Dažādas kultūras un to kustības dažādos ģeogrāfiskajos reģionos, kas šo vai to padara par iespējamu. Cilvēks nav atraujams no vides. Cilvēks ir vides bērns. Attiecīgi - klimata diktēti resursi un no tiem atvasināt iespējamās vērtības. Nekā vairāk, nekā mazāk.

Par Ziemeļiem vispār nerunāsim...
Latvija ir diezgan Ziemeļos, ja kādam jaunums. Tur loģiski, ka procents vēl mazāks. Pie mums vēl aplamāk mēģināt apelēt pie Indijas klimata iespējotajām morāles vērtībām. Tas, ko var darīt - runāt par bik mazāku gaļas procentu vasaras un rudens uzturā - tas ir iespējams, vide un ekonomika atļauj. Tiktāl vajadzētu būt visiem saprotami un loģiski... Lai veicas!

P.S.
Varbūt kāds uzzina pirmo reizi, ka nafta nav no dinozauriem, bet gan pamatā planktona un aļģēm? Ko tik jaunu neuzzināsi, ne? :)

Ar X pa Y

Sun, 18 Oct 2026 17:17:46 GMT

Ar laužamo asmens nazi pa smago pašlīmējošo vinilu, ar specializētu ~~mačeti~~ nazi pa akmensšķiedras vati, ar torx skrūvgriezi pa dzeltenajām torx skrūvēm, ar putekļu sūcēju pa dzelošajiem putekļiem. Arī bijušās mammai palīdzēju salikt kopā skapīti un sadraudzināt datoru ar jauno Brother printeri/skeneri. Visiem sadevu pēc nopelniem, jēdzīga diena!

Mērījumus neesmu veicis vēl, bet, apsēžoties dīvānā, bass jau šķiet sakārtotāks! Nav tik monotons vairs un nav tāda drastiska atšķirība starp atzveltnes un piegalda basu, vērtējot The Prodigy - Music For The Jilted Generation plati - ir rezultāts vai pliks placebo efekts!? Jāuzliek citu plati ar dziļākiem basiem - Lustmord - Beyond, piemēram. Tad jau varēs spriest - rezultāts vai ne tik rezultāts. Bet vajadzētu būt bik rezultātam - slāpē pasīvi gan pati vate, gan aktīvi tā membrāna un jautājums tikai - par cik slāpē un kuras frekvences. Rīt pa dienu jāpamērās - tagad jau vēls. Mērījumi taisa nesliktu troksni.

Izskatās turklāt tās basa lamatas eleganti.
Kad bēšajai membrānai būs priekšā skandu audums, vispār baigi smuki salāgosies ar interjeru un vispār.

Ir čoms, kas pats skandas taisīja.
Jāpārsteidz rīt ar zvanu viņš būs - noteikti, ka ir jau pircis šo audumu un kā minimums zinās, kur iepirkt. Sen neesam tikušies.

Slīkst cilvēks

Sun, 18 Oct 2026 05:59:09 GMT

Ieskatījos spugulī.
Ieraudzīju tur vilšanās, dusmu un depresijas zampā slīkstošu ideālistu un romantiķi, kurš izskatās, ka vēlas izdancot visu savu tumsu ārā, izvemt. Mēģināšu viņam sniegt palīdzīgu roku, vilkt ārā no tās iebiezinātās vircas - pilna mute piesmēlusies jau, gārdz tā nelabas lietas.

Lēnām lēnītiņām un gan jau izdosies!
Jo nu - problēmas un dzīves sistuācijas var būt, kādas ir, bet skatījums uz tām, pārstrāde un secinājumi; perspektīva - tas jau ir paša ziņā. Un, tā kā tas ir manā ziņā - lūkošu tagu #cepiens lietot arvien retāk :)

https://www.youtube.com/watch?v=YbFlWA0o2B8
Dusi mierā, bēdubrāl! Milzīgs paldies par mūziku un lielisko koncertu Rīgā pirms gadiem dažiem!

91 skrūve ar roku

Sat, 17 Oct 2026 20:10:58 GMT

Pieķēros turpināt basa lamatas, lai tas mazāk smērētos ar telpas atstarojumiem, tādējādi kļūstot foršāks, asāks un vairāk frekvencēs, kuras, atstarojoties no sienām, tiktu apēstas/pazustu.

Problemātiskā frekvence ~47Hz.
Ārstē ar ļenganās masas membrānas slazdu. Tas darbojas kā basbunga, tikai otrādi - skaņas enerģija to iekustina un tādējādi tiek absorbēta. Ar botu rēķinājām, ka vajadzēt sanākt, pārtaisot vienu plaukta sekciju par stealth basa slazdu.

Rīt tas jāpiepilda ar akmens vati, lai ņem plašāku frekvenču joslu (Q faktors IRLā) un tad jau atliks tikai starp atvēlētajiem rāmjiem iespiest Mass Loaded Vinyl kā ļengano membrānu un čekot, kas sanācis. Ja vajadzēs darbības frekvenci pacelt augstāk - nav problēmu, jānostiepj ciešāk. Ja vajadzēs zemāk, salīmēšu divus slāņus kopā, būtiski palielinot membrānas masu.
Jā, šis slazds ir skaņojams ar kastes dziļumu un membrānas smagumu, nostiepumu. Tādējādi ķirurģiski var izgriezt tikai problēmu. Cerams, ka pārspīlētā dūkoņa nokritīsies par 6.66dB vai vismaz 4.20 - būtu baigi priecīgi.

91 skrūve, Žani! Lai būtu tvirti, hermētiski un stabili.
Pēdējais solis būs uztaisīt magnētisku rāmīti ar skaļruņu audumu priekšā. Pie reizes atjaunošu Dali 109 skandu audumu, kas nolietots. Bet to gan jau tik pēc ziemas. Jādomā, ka šoziem visu naudu apēdīs apkures gāze 'n shit. Taupu jau šodien - nekurinu telpas vairāk par 19-20°C un uz nakti kā vienmēr - apkure izslēgta. Patīk gulēt vēsumā.

Skaņa - jauks un ļoti izglītojošs hobijs!

Jaunieši dur taisni

Sat, 17 Oct 2026 05:19:18 GMT

Piefiksēts, ka jaunieši aug mums baigi dīvainie, neredz citus sabiedrības locekļus, nedod ceļu smagumu nesējiem.

Skolā ikdienā.
Nesu printerus, nesu kompjus - man visu laiku jākontrolē, vai kādam, kuru neredzu zen nestās kravas, tūlīt neuzkāpšu virsū, jo viņi paši nebūs devuši ceļu. Nebūs un viss. Pa kāpnēm arī skrien virsū tā, it kā pieaugušais tur vispār neeksistētu.

Neviena cita paaudze šobrīd zem saules tā īsti neuzvedas - vismaz lietu nesējiem dod ceļu, lai gan redzams, ka īsti netiek domāts par iešanas pusi. Auto brauc pa labo pusi, uz taciņas cilvēkam arī nekas jauns nav jāizdomā - ej pa labo pusi un būsi gan visdrošāk, gan savā vietā. Bet nē, ir putra.

Vakar pilsētā.
Nesu kokskaidu granulu maisu no veikala. Metri 400 līdz mājām vai kas tāds. Nesu un eju cauri parkam. Tur jaunieši sporto un es eju viņu virzienā. Pretim skrien meiteņu bariņš, es turpinu iet pa labo pusi. Skrien man pretim un skatos - netaisās dot ceļu pieaugušajam ar kravu - skrien virsū. Jau ar vienu kāju zālājā kāpju, paskrien cieši garām tā, ka mati sejā man trāpa. Tiešām? Meitenes?

Vilciena peronā.
Sievietes laikam pārdozē sniegto priekšrokas laipnību - aizsprosto "daiļais" dzimums regulāri plūsmu, laužoties vilcienā, kas vēl tukšojas. Vot vajag viņām durt un viņas dur, nerēķinoties ar sabiedrību. Bet pilsēta ir taču sadzīvošanas un kompromisu spēle. Bet realitātē - mežonīgie Austrumi un katrs par sevi. Nekā daiļa te nav, sievietes. Diezgan briesmīgi.

Elektriskie samokrati.
Tos ir goda lieta pamest max kreatīvi, maksimāli ceļu pilsoņiem šķērsojoši. Man jau vesela absurda galerija mobilajā, tā turpina pieaugt. Pašvaldība nekontrolē, ļauj sabiedriskajai nekārtībai notikt. Resnuļiem miesa ļumst, kratoties uz ķīniešu izstrādājuma. Ļums vēl vairāk, ja nestaigāsiet kājām!

Kas mainījies?
Tehnoloģijas, neaudzināšana, vecāki jau ar puvušu kodolu? Nezinu, bet kaut kas ir mainījies, šāda rīcība netika novērota agrāk, kad pirms padsmit gadiem pēdējo reizi dzīvoju Rīgā. Skaidrs vien šis: nepatīkami un šāda rīcība tikai nepatīkamo vairo sabiedrībā.

Ego migla ļautiņu acīs,
Plūst pelēkā masa tieši tev virsū.
Rudens ir veļu laiks,
Uzmanies, ka neparauj līdzi!

Hei! Gribi izcilu skaņu? Zvani Ritvaram!

Fri, 16 Oct 2026 09:00:01 GMT

Ja gribi izcilu skaņu savās mājās un noliedz moderno miniaturizēšanas trendu, kas nenoliedzami skādē skaņai - iesaku šo pārdevēju ss.lv platformā: Ritvars vārdā, ja pareizi atceros. Krietnas audio mantiņas par labu cenu!

Es no viņa pirms gadiem 4 nopirku savas izcilās Dali 109 skandas, kas man liek smaidīt katru dienu.
Uzzvanīju, pateicu, ka gribu pačekot tās un tās skandas - aizgājām 3 draugi kopā nosēdēt viņa salonā kādu stundu. Cilvēks pieslēdza man interesējošās skandas, bet kaut kas neštimmēja. Pieslēdza citas - arī ne tas. Pieslēdza trešās un tas pats... Viņš acīmredzami nolasīja ķermeņa valodu - klusībā aizgāja uz stūrīti un izvilka milzīgās Dali 109, pieslēdza tās. Mūsu sejā parādījās smaids - pārdots! Budžets bija ~300, bet Dali 109 skaņa no mana maka izdzina arī pēdējo soķi - nenožēloju ne sekundi!

No lietotām skandām nav jābaidās. Labi būvētas un/vai restaurētas tās kalpos visu tavu mūžu!
Topi brīdināts - ja esi pircējs, būs ļoti grūti pamest viņa kantori bez skandām mašīnā! Būs grūti nākotnē pie kādas audiovajadzības neiedomāties uzreiz par Ritvaru. Cilvēks rubī fišku un to redz no piedāvājuma.

Mērījumi ar REW?
Ieradās reiz ciemos draugs ar mērījumu mikrofonu. Dali 109 manā dzīvoklī izrādījās lineāras, bet ar jaudīgu un asu apakšgalu, kas reizē neaizēno pārējo audio spektru. Tieši tas, ko man gribējās!!! Tieši tas, ko mana muzikālā gaume pieprasa - gan maigi Dark Ambient un Jazz, gan dāmu samtainās balsis paklausīties - Portishead, piemēram. Gan ar Metālu kārtīgi pa pautiem ievilkt, iesperot vēl ar Prodigy un, teiksim, Locked Club (Закрытый клуб) nesaudzīgi barbarisko un lietas tolerēt atsakošos krievu avangardo rupeklību reivu!

Lai kādu žanru es tām arī dotu - apēd un prasa vēl! Skaņa ir pilnīga, pārliecinoša, samtaina, dvēseli sildoša un pietiekami analītiska, lai es rautu matus ārā, mēģinot noķert vislabāko plašu atskaņotāja galviņas pozīciju. Un, tā kā pieslēgtas pie resīvera - izcili skan arī filmas, internets un spēles! Turklāt - šie skaņas pieminekļi krietni un funkcionāli dekorē telpu.

https://www.ss.lv/lv/search-result/?t=EFIQEFATEVE=

Sākums un noriets

Thu, 15 Oct 2026 20:20:45 GMT

Jēbaķ padusē - nākamgad šī ar Samsung digitālo ziepīti tapusī Tallinas/Valdemāra apkārtnes jumtu bilde sasniegs pilngadību!
Kā tas laiks skrien!!!

Atcerējos par vecajiem Flickr kontiem, kurus nācās pamest viņu support faktiskās neesības dēļ.
Tolaik fočēju ar mobilo > digitālo ziepīti > pārgāju uz krāsu diapozitīvo filmiņu un atpakaļ neesmu skatījies, netaisos nemaz. Visi šie kadri zemāk - projicējami un dzīvi. Tikpat dzīvi, cik pirms gadiem padsmit. Te var uzskatāmi redzēt, ka digitālās fotogrāfijas krāsas sūkā joprojām. Skat, kas par toņu bagātību un piesātaninājumu bez clipping - skat augstāk to jumtu siluetu, cik tur viss pliekans un plakans! Skat citu cilvēku digitālās bildes, cik tām krāsa zaudē toņus, reducējoties uz tuvāko pamattoni, vļeh!
Uzreiz gan jāsaka - šī tehnoloģija ir faktiski mirusi un tas ir pasmags zaudējums. Digitālais ir uzskatāmi sūdīgāks krāsās - solis atpakaļ attīstībā. Ne viss jaunais ir labāks par veco.

1. https://www.flickr.com/photos/disfigurator
2. https://www.flickr.com/photos/98640523@N02
3. https://www.flickr.com/photos/ivo_stunga

Ehh, saule. Es nemācēju tevi noturēt, tāpēc iemūžināju neskaitāmās filmiņās!
Paldies par šiem padsmit gadiem, kurus pavadījām kopā. Tie man daudz, ko nozīmē, iemācīja un parādīja pasauli!

Industriālais mantojums

Thu, 15 Oct 2026 09:32:55 GMT

Bradātāji ap 30+ gadu vecumu dabūja pabaudīt no sabrukušās PSRS mantotās rūpnīcu telpas, nosmeķēt visu Latvijas industrializācijas vēsturi dzīvajā - no viensētas līdz tanku, optikas un mikroelektronikas rūpnīcām! Totāli dzīvajā, apcerot savām acīm telpās redzētās liecības un ietaises - gan pavisam tiešas, gan noprotamas tikai no to stiprinājumu vietām un tehniskām skricelēm uz sienas.

Latvijas Nacionālā bibliotēka parūpējusies par baigi labo resursu vēstures izziņai: Industriālais mantojums.
Brīdinu dīvāna vēsturniekus: šajās lapās var noslīkt uz vairākām stundām, baudot autentiskus dokumentus, foto un pat kino materiālus, savām acīm sazīmējot pamestu to, kas šajos materiālos kustās dzīvs un moderns!

Uzņēmumu saraksts, par kuriem LNDB ir kaut kāds materiāls:
https://industria.lndb.lv/companies

Arī kartes formātā:
https://industria.lndb.lv/map

Rādās, ka lielais visādu materiālu saraksts iz LNDB ķēķa puses:
https://dom.lndb.lv/data/obj/779951.html

Gan jau - ja gribas redzēt vairāk, tad jāpiesēž pie Gaismas pils kompjiem. Pats neesmu vēl bijis.

No dirsas velku, ka 1/66,6 šeit redzamo uzņēmumu telpās esmu iebridis ar fotokameru - tā skaitā Sloķenē, tā skaitā attēlā redzamajā vietā.

Bradātāj, slienājies nu gar šo Slokas papīrenes laboratorijas bildi!
https://industria.lndb.lv/companies/119/history

Plašu tēma man pēdējos gados ir tuva.
Vai zinājāt, ka Latvijā ražoja super kvalitātes plates? Pirms sāku ar tām aizrauties, es nezināju! Lūk, Kalnciema ielas telpās Rīgā gan, diemžēl, nepaspēju pabradāt: https://industria.lndb.lv/companies/103/history

EDIT:
Šajā video redzamajā RRR skaņas laboratorijā ir būts pirms piķiļetkas.

Tā bija MILZĪGS anehoiskais kambaris, kura uzdevums ir apēst visus skaņas atstarojumus, lai varētu mērīt to, ko aparāts patiešām dod, nevis telpu. Iedomājies industriāla lieluma kubveida telpu, kuras vidū ir siets staigāšanai, bet sienas aprīkotas ar akustiskajiem absorbētājiem, kas ir laikam pat ap metru vai pusotru gari - lai slāpētu arī basu, kam ir garš vilnis.
Baigi jobani, ka to nojauca, lai uztaisītu stāvvietu. Tālredzība nulle - autocentrisms 100. Šādas telpas maksā miljoniem. Bet mēs - nojaucam. Tagad tur palikusi tikai Skandu iela. Un viss rajons - kārtējie fāstfūdi, veikali. Patērētāji, bļa. Bet laboratorijas vietā - Depo. Skaisti!
https://www.radiopagajiba.lv//

Telpa redzama pie laika norādes -16.25 - cik meistarīgi taisīta utopijas sedziņa saldam miegam!
https://industria.lndb.lv/companies/59/digital-objects/22990

Video neparāda citu telpu - eho kambari, kas konstruēts tieši pretējam efektam - pēc iespējas vairāk atbalss, ilgāk. Tajā čista rēcīgi ilgi skaņa karājās gaisā!

Reku manas bildes no turienes:
https://www.flickr.com/search/?user_id=108634366%40N07&sort=date-taken-desc&text=RRR&view_all=1