Silent Hill pasaule (IMHO veida domu gājiens - pārsvarā par spēlēm)

« previous entry | next entry »
Jun. 6th, 2007 | 10:34
Jūtos: naughty naughty
Skan: Cephalotripsy - Consummating Omophagia



Vispārējs, filozofisks tēlojums un nedaudz detalizēts apraksts.


Spēle, kura Konami vārdu padarīja daudz zināmāku. Spēle, ar kuru Konami spēcīgi pieteica sevi Survival Horror žanram, ienesot ko svaigu tajā. Spēle, kura ir kas vairāk par vienkāršu videospēli, precīzāk, videospēļu sēriju.
Silent Hill – tas ir mīļotāju uzturēts, dzīvs, pulsējošs organisms, Kults, kurš ievelk sevī ar savu stāstu un bailēm, kuras paķer tevi zemādas līmenī un liek matiem sacelties stāvus, un izjust to interesanto, atkarību izraisošo, neatkārtojamo baiļu sajūtu.
Bet šķiet, ka visspēcīgāk uz spēlētāju iedarbojas Silent Hill filozofija. Stāsti, kuri pasniegti neatkārtojamā manierē. Stāsti, kuri izceļ Silent Hill spēļu sēriju vismaz galvas tiesu pārāk par citām Survival Horror žanra spēlēm. Jā, saucu SH nedaudz labāku par galveno konkurentu - Resident Evil esam, lai gan šāds salīdzinājums ir visai muļķīgs, jo spēles ir atšķirīgas.

Viss aizsākās 1999.gadā, kad Konam palaida pirmo daļu Ziemeļamerikas tirdziņā. Pēcāk arī Japānā un Eiropā. Viss sākās ar spēli Silent Hill, kura tika izlaista tikai un vienīgi uz Sony PlayStation konsoles.

Darbība visā sērijā ir Silent Hill pilsētā (citās daļās stāsti tiek sasaistīti ar to), kura nav parasta pilsēta. Pilsēta, kura ir tukša. Iespējams, ka nesenās nelaimes ogļraktuvēs dēļ (pirmā daļa), vai arī tur vienkārši nav nevienam jābūt, lai pilsēta pildītu savu lomu.
Pilsēta ir evakuēta, krīt vēl gruzdošo ogļu pelni (pirmajā daļā) un visu klāj bieza migla (visās daļās), kura pārtrauc skatienu kādu 15m rādiusā (variē pa daļām). Pilsēta ir gandrīz pilnīgi tukša, pamesta, atgriezta no ārpasaules, iemesta citādā izpratnē. Vieta kur tavas iekšējās bailes gūst citu nokrāsu, kur tās materializējas, uzglūn tev, baida un uzbrūk.
Šīs spēles personāžu personīgās, iekšējās bailes ir tās, kuras radījušas daļu no Silent Hill pilsētā atrodamajiem briesmoņiem. Pilsētas ielās klīst un stāstu veido arī citas neradības, kuras ir radītas reliģiska kulta, ceremonijas rezultātā. Reliģijas, kura izveidojusies vēsturiskajai pilsētas reliģijai sajaucoties ar kristietību. Šīs hibrīdiskās reliģijas un pilsētas teikas radījušas atlikušo pilsētas populāciju: savdabīgus eņģeļus, soģus, dievības. Visi šie elementi savijas kopā ar pilsētu, un lieliski veido/papildina stāstu.
Jau no pirmās daļas stāsta uzzinām šo, un arī to. Uzzinām arī to, ka visam ir strikta hierarhija. Uzzinām to, ka pilsēta ir kā viens liels organisms, kurš tevi iesūcis sevī, lai tu pats tiktu galā ar savu vai kāda cita tuvinieka lielāko problēmu. Tiktu galā ar konkrētu uzdevumu. Dažkārt pilsēta uzņemas soda izciešanas vietas lomu (purgatorija), dažkārt tā savijas ar savu purgatorisko būtību un veido represīvu organismu, kura uzdevums ir tevi sodīt un pārmācīt, iemācīt. Dažkārt tā ir kā ceļvedis un stāstnieks, kurš atklāj tev tavus dziļākos noslēpumus, tavas vai tavu tuvinieku ilgas, ciešanas, problēmas. Stāstnieks, kurš izceļ mīlestību vēl nepieredzētā gaismā.
Silent Hill pilsēta ir tā vieta, kur tu vaigu vaigā saskaries ar mistiskām, neizzinātām savas un tavu tuvinieku personības daļām, kuras rada vēl neredzētus, dīvainus, neizprotamus mošķus un radības. Tā ir kā elle, kurā tu izciet visbargāko sodu Tajā pat laikā tā ir kā paradīze, kurā gūt mieru un mierinājumu. Tā ir arī vieta jaunam sākumam, starta punkts jaunai, labākai kārtībai uz Zemes.
Un to visu pilsēta dara reizē. Lai izprastu to atliek tikai paskatīties no kāda konkrēta spēles tēla redzes punkta, stāsta, lomas. Bet vispirms tev ir jātiek galā ar savām problēmām, vai arī jāizzina kāds tuvinieks, viņa pagātne, pagātnes tumšās mistērijas.

Silent Hill (pirmās daļas) stāsts sākas ar ainu, kurā jauns, ar visu sirdi mīlošs pāris ielas malā atrod bērnu, un pateikdamies Dievam par burvīgo dāvanu viņi saskatoties gūst pilnīgu laimi. Bērns tiek adoptēts un mīlēts kā savs. Laiks iet, meitiņa aug. Drīz mirst galvenā varoņa sieva, un spēles centrālais tēls turpina viens pats audzināt un mīlēt adoptēto meitiņu.
Drīz meitiņa sasniedz 7 gadu vecumu un abi dodas braucienā ar tēti uz kūrorta pilsētu Silent Hill. Ceļš ved pa kalnainajiem ceļiem, pa vientuļiem, naksnīgiem ceļiem vairāku kilometru garumā. Viss rit mierīgi un harmoniski, līdz aiz pagrieziena, pirmās daļas centrālais tēls Harry Mason ierauga nokritušu policistes moci, kura nesen kā bija pabraukusi garām viņa vadītajam džipam. Pagrieziena punkts mierpilnajā, harmoniskajā ievada stāstā ir avārija, kad Harijs cenšoties izvairīties no pēkšņa tēla uz ielas notriekšanas avarē.
Harijs samaņu atgūst jau esot Silent Hill pilsētā, kura ir biezas miglas tīta. Paskatoties apkārt viņš secina, ka blakussēdētāja durvis ir vaļā, un meita ir prom. Šeit arī sākās spēles darbība un tiek nosprausts tās mērķis – atrast Šerilu.
Pirmajā daļā viss ir ap Harija un viņa sievas atrastās, pieņemtās meitas meklēšanu, kura nozudusi Silent Hill robežās pēc avārijas. Meklēšanas laikā tiek sastapti arī citi personāži. Saujiņa cilvēku, kuriem katram pilsēta nozīmē ko citu. Katram pilsēta atklāj ko citu.
Meklēšana pilsētā, kura Harijam atklās daudz ko pārsteidzošu. Atklās sākotnēji nesaprotamu, samudžinātu stāstu virkni. Stāstus, kuri izmainīs gan tēva, gan meitas, gan Mātes, gan citu pilsētā palikušo (tīšuprāt neprecīzi teikts) likteņus. Pilsētā, kura viņu pamatīgi šokēs un nobiedēs ne pa jokam!

Otrajā daļā ir atsevišķs, patstāvīgs, ar citām daļām nedaudz sasaistīts stāsts, kurš sākas ar kādu sirdi plosošu vēstuli, kura nedod tās adresātam mieru, kura atved adresātu uz Silent Hill, kur pilsēta viņu iesūc sevī. Ar vēstuli, kuru saņem šīs daļas meklētājs James Sunderland.
Ļoti mīļu, personisku, intīmu, siltu un maigi sirsnīgu vēstuli, kuru svaigi kā uzrakstījusi viņa sieva. Sieva, kura jau vairāk kā 3 gadus ir mirusi. Tieši tāpēc tā nedot viņam mieru. Jo mirušie vēstules neraksta.
Vēstulē ir rakstīts, ka viņa gaida savu mīļoto viņu īpašajā vietā. Un tieši šī ir tā vieta, kura Džeimsam ir jāuzmeklē.
Jau ierodoties pilsētā viņš saprot, ka šī gluži nav tā pilsēta, kurā viņi bija kādu laiku iepriekš. Pilsēta ir mainījusies. Kļuvusi baisa un neviesmīlīga. Tāda kā pūstoša un bojā ejoša. Pilsētu sedz jau pirmajā daļā iemīļotā migla.
Šajā daļā Džeims atklāj satriecoši krāšņu, samudžinātu, jūtpilnu mīlas stāstu starp viņu un viņa aizgājušo sievu. Šajā daļā pilsēta ieņem soģa nostāju un lēnām, bet sāpīgi atklāj viņa paša visgrēcīgākos darbus, tai pat laikā spēcinot viņa mīlestību un dodot spēku meklējumiem, mācot viņu. Daļa, kurā visspilgtāk saskatāms tas, ka sastopamie dēmoni un mošķi nav tikai gores un baiļu sajūtas radīšanas dēļ. Katram no tiem ir strikta vieta, sava filozofiska sakne ar tā radītājiem – Džeimsu, un pilsētas reliģiju.
Silent Hill 2 ir pietiekami krāšņa, lai jau mēnesi pēc tās iziešanas tu gribētu atkal to iziet vēl un vēl. Baudīt smeldzošo, noslēpumaino stāstu, un atklāt vēl neatklātas nianses un dažādos spēles nobeigumus, kuri mainās balstoties uz spēles laikā pieņemtajiem lēmumiem, veiktajām darbībām.
Šī daļa ir pagaidām mana mīļākā. Sava neatkārtojamā stāsta un kārtīgās baiļu devas dēļ.

Trešā daļa ir pirmās daļas tiešs turpinājums, lai gan nenotiek pierastajā Silent Hill pilsētā. Tā stāsta par meitenes, kura šajā daļā ir centrā, saistību ar noslēpumaino, mistisko, reliģiozi fanātisko pilsētu un viņas ļoti ciešo saikni ar hibrīdisko reliģiju, par kuru viņa neko vēl nenojauš.
Stāsts ir lielisks ar savu sarežģītību (n reinkarinācijas vienā personā, radniecības saišu samezglojums un pārrāvums, reliģijas interesantumi) un baudāmību. Tajā, kā jau visās SH daļās, ir jauni dēmoni, kurus radījuši spēles tēli un reliģija. Daudzi no tiem man nepatika, bet nu ko, ar laiku pierodam pie dažādām inovācijām.
Trešā daļa lieliski izskaidro pirmajā daļā uzdotās, neatbildētās mīklas. Un nedaudz paskaidro līdz galam nesaprotamās, miglā paliekošās stāsta detaļas.

Silent Hill 4: The Room – sākotnēji vispār nebija domāta kā Silent Hill miesas daļa. Sākotnēji tā bija paredzēta kā cita šī paša žanra spēle no Konami. Tā tikai vēlāk tika pielāgota un nedaudz rekonstruēta. Tika piesaistīta ar stāstu pie pārējās Silent Hill sērijas.
Ceturtajā daļā ir stāsts par jaunu vīrieti Henry Townshend, kurš atjēdzas neapskaužamā situācijā – viņš ir mistiski iesprostots savā dzīvoklī, kurā nesen ievācies. Durvis ir aizķēdētas no iekšpuses, logi nav atverami, televizors nedarbojas, sienas pulkstenis apstājies, telefona vads pārgriezts, lai gan pa to var pazvanīt uz noteiktu numuru un saņemt zvanus...
No šīs vietas sākas viņa stāsts un viņa meklējumi kā izkļūt no dzīvokļa, no radušās situācijas. Nedaudz staigājot pa istabu, pētot to un pierodot pie daudzajām inovācijām (to skaitā pirmās personas kamera dzīvoklī), pēkšņi atskan troksnis, kurš liek nodrebēt miesai (pārsteiguma saleciens). Izsekojot trokšņa avotu tiek atrasts pamatīgs caurums vannas istabā.
Henry Townshend neilgi pēc tam dodas jaunatklātajā caurumā, un sasniedzot otru galu ir pavisam citā, ar realitāti savādi saistītā realitātē, kurā ir savas radības un neradības. Bet – tās var atvilties arī līdz tevīm nelietojot caurumu.
Šajās citādajās pasaulēs tiek atrasti n citi caurumi, kuri ir portāli atpakaļ uz mitekli, kur ir vienīgā vieta, kur saglabāt spēli. Katrā pasaulē ir savs stāsts.
Arī šajā daļā turpinās Silent Hill stāsta izmeklēšana, lai gan darbība nenotiek Silent Hill pilsētā (tāpat kā trešajā daļā), bet gan blakus pilsētā - South Ashfield, kura ir puses dienas brauciena attālumā no Silent Hill pilsētas. Arī šis nelaimīgais atklās, ka ir spēcīgi ierauts pilsētas mistikā, atklās, ka ir izlikts uz ēdienkartes kā stāsta galvenā sastāvdaļa.
Pie spēles inovācijām jāmin Resident Evil atrodamais, līdz šim Silent Hill sērijā nelietotais ierobežotais lietu skaits, kuras tu vari staipīt līdzi. Kā arī kaste, kurā to visu novietot un paķert no tās kaut ko nobāztu.
Cita inovācija – kārtīgu baiļu sajūtu izsaucoši spoki, kuru darbības ir mazāk prognozējamas, kuru izdotās skaņas, kustības un tumsa, kurā tie atrodas, nobiedēs tevi kārtīgi.
Šajā daļā arī kā inovācija ir tradicionālas vērtības iztrūkums: nav krūšu kabatiņā ieliktais kabatas lukturītis, kurš noderēja par lielisku atmosfēras radītāju, kad bridi pa tumšiem, asiņu piesūcinātiem, spocīgiem kambariem, un tavā ceļā pēkšņi parādās kāds biedējošs tēls, viss mirdzošs asinīs un citādi biedējošs. Jā, lukturīša vairs nav. Un šis lieliski norāda, ka šī daļa nav īsti SH daļa, bet saistīta ir tikai ar savu stāstu.
Kā vēl viena inovācija – mainīti ir kameru leņķi, kuras uzlūko gan pašu centrālo tēlu, gan citus. Mainītas ir arī kustības. Tās šķiet neveiklas un stīvas esam.
Bet, ja tiekam garām visām šīm inovācijām, pieņemam tās, tad SH4 parāda sevi kā visbiedējošāko daļu no sērijas ar, paņemot tevi ar savām inovācijām.


Atgriežoties pie ģenerālām, lielām lietām
Silent Hill ir citāda savā žanrā ar savu baidīšanas paņēmienu. Tur ir maz pēkšņo trokšņu/pārsteigumu uz ekrāna baidīšanas paņēmienu. Ar šo nodarbojas Resident Evil sērija. Faktiski tādu atrodam tikai nedaudz iekš trešās un nedaudz vairāk par nedaudz iekš 4. Silent Hill daļas.
SH mūs baida tā:
Tev kabatā ir atrasts vai jau līdzi esošs radio, kurš neatskaņo parastās raidstacijas. Tā vietā tas atskaņo Balto troksni. Tas sāk skanēt, kad kāds neradījums ir tuvumā.
Otrs baidēklis – krūšu kabatā ielikts kabatas lukturītis, kurš rada spocīgu gaismu, kurā baisi tiek izgaismoti baisekļi un apkārtējā vide.
Kā trešais baidošais aspekts ir ārpusē (laukā, uz ielas) esošā migla. Migla, kura paslēpj skatienam visu, kas ir apm. 15m attālumā, cauri laižot vienīgi mošķu verbālās, soļu, asiņaini miklu soļu, švīkoņas, vilkta naža, dēļa, u.c. mistiskas, ambientas skaņas. Migla nāk no blakus esošā, milzīgā ezera.
Ir ceturtais biedēkļ-aspekts: tumsa! Tā ir visur, visā spēlē.
Piektais – vide. Telpās vide mēdz kļūt nepastāvīga. Tā mainās. Sienas, grīdas un griesti ir netīri Kā ar rūsu, asinīm, dubļiem klāti/piesūcināti. Telpās esošie priekšmeti, lietas ir it kā no pagājušā gadu simteņa. Lai gan avīzes, vēstules mēdz būt datētas ar pat šodienas datumu. Šī mainīgā vide – paralēlie laiki un telpu izmaiņas tajā. Parasta istaba var pēkšņi kļūt par visbriesmīgāko, tādējādi baudāmāko vietu pasaulē.
Uz ielas vide baidīs ar miglu, tumsu, skaņām.
Sestais: Mūzika. Protams, ka mūzika!!! Tā spēlē īpašu lomu. Ja būtu jādefinē stils, tad pieliktu Dark Ambient; Industrial birciņas variantos skanošajai mūzikai un aranžētas tradicionālās japāņu mūzikas; popa birciņu daudzu filmiņu mūzikai.
Šī Akira Yamaoka mūzika (n cepures nost) dod vitālu devumu baiļu izraisīšanai. Tā spēj nomierināt un likt aizmirst par briesmām, kuras tev pēkšņi var uzbrukt, un arī uzbruks. Mūzika var brīdināt par tuvojošos neģēli vai jau par esošām briesmām. Bet tā var arī tevi piemuļķot – kad spraiga mūzika skan tevi mānot – kad apkārt briesmu nav.
Skaņa spēlei ir lieliska. Tu nekad īsti nevari paļauties uz to, nekad. Vienīgi radio melos reti. Tev drīzāk jāpaļaujas uz instinktiem (galvenokārt pašsaglabāšanās instinkts) un baiļu izjūtu. Jāļauj šiem abiem kopā ar zinātkāri un radio ekranizēto Balto troksni tevi vest cauri spēlei.
Mūzika kļūst spraigāka kad tuvumā ir kāds nelabais (kā jau minēju – ne vienmēr), un kļūst ambientāka, spocīgāka/bailīgāka kad tuvumā nav neviena (kā jau minēju – ne vienmēr).
Mūzikai nevar ticēt. Tā ir jābauda un jāļauj tai sevi baidīt.

Un ja šis viss satiekas – uz ielas migla + mūzika + Baltais troksnis + mošķu, kā arī ambientās skaņas, lai gan tu neko neredzi + kabatas lukturītis + vāji izgaismots ļaunais, kurš pats par sevi ir vājš un nekaitīgs, tad tevi pārņem šīs baiļu skudriņas. Jo vizuāli viss uztaisīts baisi labi Dažkārt vēlos to sajūtu paturēt ilgāk, dažreiz dodos to likvidēt pēc iespējas atrāk, ja tā ir pārāk spēcīga. Arī telpās tas pats – vājā gaismā un izgaismotās parādības izraisa kapitālas bailes.

Silent Hill sērijas pamatā darbība notiek vai nu uz ielas, vai nu kādā ēkā. Pilnīgi neviena daļa vēl nav iztikusi bez dzīvojamās ēkas, pilnīgi neviena daļa vēl nav iztikusi bez slimnīcas. Bet katra daļa pievieno aizvien jaunus telpu klāstus. Telpas, kurās meklēt savu ceļu veltīgi raustot aizslēgtās durvis un durvis, kuras ir citu iemeslu dēļ slēgtas. Lai meklētu savu ceļu atminot dažādas progresam vitālas mīklas – atminētu elektroniskās durvju slēdzenes kodu, atminētu seifa, grozāmās ciparnīcas kūtenes kodu. Pareizi saliktu mūzikas lādi, atkostu jebkādas citādas puzles, bez kuru atminēšanas spēle nebūs turpināma.
Viena no grūtākajām sērijas mīklām ir pirmajā daļā atrodamā klavieru mīkla. Bez caurejas (walkthrough) to nekad nebiju atkodis :/
Ar pārējām mīklām viss ir normāli. 5min, pusstunda, stunda un mīkla atrisināta.
Puzles (mīklas) ir žanram raksturīgajā manierē – atrodi to un to, sakombinē to un to, un saliec to un to tādā un tādā secībā, lai atvērtos durvis, lai atvērtos siena, lai noņemtu pulksteņa bīdīšanu apgrūtinošu kaut ko, lai tādējādi tiktu pie aiz grīdas pulksteņa esošā cauruma, kurš atklājas pastumjot pulksteni sāņus.
Mīklas, kuras tiek uzdotas dzejas, stāsta, mīklas formā, kuras jāuzmin, lai veiktu kaut kādu progresam vitālu darbību.

Silent Hill ir viena no izcilākajām spēlēm, kuras esmu baudījis. Ja ne pati izcilākā. Un baudīto spēļui nav nemaz tik maz.
Silent Hill izceļas no citām spēlēm, un paķer tev stāsta, baiļu, gore devas dēļ. Paķer spriedzes, miera, mīlestības, dusmu dēļ.
Spēlei ir arī vairāki nobeigumi, kuri mainās vadoties no spēlē veiktajām darbībām.

Un protams, ar spēlēm vien ir par maz.
Tirgū ir atrodama pilnmetrāžas filma, top arī otra filma.
Tirgū (Japānā) ir n skaidrojošu grāmatiņu par un ap spēli.
Tirgū ir daudz plakātu, skaņas celiņu, dažādu citu fanlietiņu.
Un protams, nedrīkst aizmirst arī iedvesmas avotus.

Šis viss kopā veido vienu spēcīgu un dzīvu kultu!


Neliela pēcinfo:
Silent Hill – izdota 1999.gadā. Izstrādājis un izlolojis Konami. Spēle, kura aizsāka to visu. Izdota ekskluzīvi PlayStation konsolei. Esmu ticis n gadus atpakaļ līdz klavieru mīklai, nedaudz aiz tās. Neesmu izgājis dažādu apsvērumu dēļ. Labošos tuvākā mēneša laikā.
Silent Hill 2 – 2001.gads, tas pats Konami. Spēlējama uz PlayStation 2, Xbox, PC. Neatkarīgs, patstāvīgi baudāms stāsts. Izieta.
Silent Hill 3 – 2003.gads, Konami. Pirmās daļas tiešs turpinājums. Spēlējama uz PlayStation 2, PC. Izieta.
Silent Hill 4: The Room – 2004.gads. Konami. Spēlējama uz PlayStation 2, Xbox, PC. Šodienas/rītdienas laikā iziešu.

Baumu un ne baumu līmenī top Silent Hill 5, kura būšot spēlējama uz PlayStation 3. Un oficiāli top Silent Hill: Origins, kura iznāks tikai un vienīgi uz PlayStation Portable šā gada rudenī.
Ir arī citas, mazas daļas, kuras nav pilnas daļas, un ir tikai Japānas tirgum. Tāpēc nav jēga tās šeit uzskaitīt un mocīt sevi. Vieglāk ir apmeklēt zemāk esošos linkus:


http://en.wikipedia.org/wiki/Silent_Hill
http://www.gamespot.com/search.html?qs=Silent+Hill&x=52&y=6
http://www.konami-data.com/silenthill/
http://www.silent-hill.us/downloads
http://www.rottentomatoes.com/vine/showthread.php?t=474516
http://www.translatedmemories.com/book.html

Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories


Comments {1}

Ivo

(nav)

from: [info]disfigurator
date: May. 6th, 2008 - 12:23
Pilns sakāmais

Ā, un jā - vakar izgāju SH1 4. reizi, dabūju Good ending un iziešanas laikā taisīju caureju, jeb Walkthrough ^^

Atbildēt