Dinga...

Nākamreiz uz "Kilkim Žaibu" ņemšu līdzi telti.

Mamma domā, ka man ir datoratkarība. Bet man nav atkarība no datora, bet gan no sarunām forumos ar cilvēkiem. Šīs sarunas man kompensē zemo sociālās pašapliecināšanās iespēju līmeni. Vārdsakot, forumā vismaz kāds ar mani runā un pat diskutē. Iedziļinoties šajā problēmā, mēs nonākam pie virknes psiholoģisko traumu bērnībā, tātad pie manas autsaideriskās personības izveides liels nopelns vecākiem, un mammai jo īpaši, kā rezultātā viņa saņem "datoratkarīgu" meitu.

Mēģinu meklēt darbu vasarai, pagaidām nesekmīgi.