Cenšos notievēt, atturoties no saldumiem un baltajiem miltēdieniem. Ciest nevaru, ka māmuķītis pērk tās ellīgi gardās "Strop" vafeles ar sīrupa pildījumu, dažreiz kāja paslīd. Sasodīts, ir nežēlīgi grūti sevi robežot, ja zini, ka tur zem galda tevi gaida tās vafeles... Ja viņu mājās nebūtu, es par viņām vispār nedomātu, bet tagad...
Gribu dzīvot viena. >:(
Draugs ir idiots. Apriebies. Par daudz no sevis iedomājas, ņuņņaks.
Man tiešām ir apnikušas manas attiecības. :( Neciešu to attieksmi pret mani, it kā es būtu privātīpašums, it kā man būtu pienākums ar viņu satikties, pat ja nevēlos. Un tā aprobežotība, nav jau tas sliktākais variants, bet apnīk, apnīk, apnīk.
Turklāt- ir cita aizraušanās. Ja es nebūtu tāda ciniķe, varbūt pat varētu teikt, ka esmu samīlējusies. Tikai- manis aizrāvējs man noteikti ir par labu, un es to apzinos. Un tas ir skumji.