Dinga...

Es esmu baigā tizlene, stulbene, idiote, neveikle. Nu, dabas kļūda, ja īsāk. :)
Tāpēc tagad esmu nolēmusi uzsākt pašterapijas kursu. Vēlos pilnveidot savu psihi līdz augstākajai pohujisma pakāpei- kad ir absolūti vienalga, ko par manu sevišķo, īpatnējo un īpašo būtni domā apkārtējie homo sapiens sugas atsaldeņi.

Šim mērķim ir arī psiholoģiski empīrisks pamatojums:
Es cilvēkiem lielākoties nepatīku, un tā tas ir bijis jau kopš pirmās klasītes. Visus šos 12 gadiņus esmu mocījusies ar eksistenciālo krīzi un baismīgi skrupulozu paššaustīšanu, sasniedzot bezmaz vai mozohisma virtuozitāti, kad gadiem (!) ilgi varu sev pārmest spožākos sava neveikluma momentus. Labāk no tā nav palicis, tamdēļ tagad iešu citu ceļu.

Ir arī filozofisks pamatojums:
Neuzskatu, ka cilvēku cieņa un mīlestība ir manas vērtības objektīvs rādītājs, tas, kā jau viss, ir ļoti relatīvi un nosacīti. Atzinība, protams, ir patīkama, bet var arī bez tās iztikt.

Tātad, ar šo es apņemos turpmāk nepārmest sev stulbumu, ja kādam ļaužam akurāt iepatikusies neesmu.
Tāpat apņemos arī godprātīgi veikt dažādus praktiskos vingrinājums mērķa sasniegšanai.